2004 - lu.lv

EIROPAS KOMISIJA

Komisijas zi¿ojums,

ko paredzïts iesniegt pavasara Eiropadomei

2004. gada 26. martÇ

Lisabonas stratïÆijas ¥stenošana

Reformas paplašinÇtai

Eiropas Savien¥bai

2004

kg402396_LV_cover 9/03/04 11:54

kg402396_LV_cover 9/03/04 11:54

BELGIQUE/BELGIË

Jean De Lannoy

Avenue du Roi 202/Koningslaan 202B-1190 Bruxelles/BrusselTél. (32-2) 538 43 08Fax (32-2) 538 08 41E-mail: [email protected]: http://www.jean-de-lannoy.be

La librairie européenne/De Europese Boekhandel

Rue de la Loi 244/Wetstraat 244B-1040 Bruxelles/BrusselTél. (32-2) 295 26 39Fax (32-2) 735 08 60E-mail: [email protected]: http://www.libeurop.be

Moniteur belge/Belgisch Staatsblad

Rue de Louvain 40-42/Leuvenseweg 40-42B-1000 Bruxelles/BrusselTél. (32-2) 552 22 11Fax (32-2) 511 01 84E-mail: [email protected]

DANMARK

J. H. Schultz Information A/S

Herstedvang 4DK-2620 AlbertslundTlf. (45) 43 63 23 00Fax (45) 43 63 19 69E-mail: [email protected]: http://www.schultz.dk

DEUTSCHLAND

Bundesanzeiger Verlag GmbH

VertriebsabteilungAmsterdamer Straße 192D-50735 KölnTel. (49-221) 97 66 80Fax (49-221) 97 66 82 78E-Mail: [email protected]: http://www.bundesanzeiger.de

ELLADA/GREECE

G. C. Eleftheroudakis SA

International BookstorePanepistimiou 17GR-10564 AthinaTel. (30) 21 03 25 84 40Fax (30) 21 03 25 84 99E-mail: [email protected]: www.books.gr

ESPAÑA

Boletín Oficial del Estado

Trafalgar, 27E-28071 MadridTel. (34) 915 38 21 11 (libros), 913 84 17 15(suscripción)Fax (34) 915 38 21 21 (libros), 913 84 17 14(suscripción)E-mail: [email protected]: http://www.boe.es

Mundi Prensa Libros, SA

Castelló, 37E-28001 MadridTel. (34) 914 36 37 00Fax (34) 915 75 39 98E-mail: [email protected]: http://www.mundiprensa.com

FRANCE

Journal officiel

Service des publications des CE26, rue DesaixF-75727 Paris Cedex 15Tél. (33) 140 58 77 31Fax (33) 140 58 77 00E-mail: [email protected]: http://www.journal-officiel.gouv.fr

IRELAND

Alan Hanna’s Bookshop

270 Lower Rathmines RoadDublin 6Tel. (353-1) 496 73 98Fax (353-1) 496 02 28E-mail: [email protected]

ITALIA

Licosa SpA

Via Duca di Calabria, 1/1Casella postale 552I-50125 FirenzeTel. (39) 05 56 48 31Fax (39) 055 64 12 57E-mail: [email protected]: http://www.licosa.com

LUXEMBOURG

Messageries du livre SARL

5, rue RaiffeisenL-2411 LuxembourgTél. (352) 40 10 20Fax (352) 49 06 61E-mail: [email protected]: http://www.mdl.lu

NEDERLAND

SDU Servicecentrum Uitgevers

Christoffel Plantijnstraat 2Postbus 200142500 EA Den HaagTel. (31-70) 378 98 80Fax (31-70) 378 97 83E-mail: [email protected]: http://www.sdu.nl

PORTUGAL

Distribuidora de Livros Bertrand Ld.a

Grupo Bertrand, SARua das Terras dos Vales, 4-AApartado 60037P-2700 AmadoraTel. (351) 214 95 87 87Fax (351) 214 96 02 55E-mail: [email protected]

Imprensa Nacional-Casa da Moeda, SASectordePublicaçõesOficiaisRua da Escola Politécnica, 135P-1250 -100 Lisboa CodexTel. (351) 213 94 57 00Fax (351) 213 94 57 50E-mail: [email protected]: http://www.incm.pt

SUOMI/FINLAND

Akateeminen Kirjakauppa/Akademiska Bokhandeln

Keskuskatu 1/Centralgatan 1PL/PB 128FIN-00101 Helsinki/HelsingforsP./tfn (358-9) 121 44 18F./fax (358-9) 121 44 35Sähköposti: [email protected]: http://www.akateeminen.com

SVERIGE

BTJ AB

Traktorvägen 11-13S-221 82 LundTfn (46-46) 18 00 00Fax (46-46) 30 79 47E-post: [email protected]: http://www.btj.se

UNITED KINGDOM

The Stationery Office Ltd

Customer ServicesPO Box 29Norwich NR3 1GNTel. (44-870) 60 05-522Fax (44-870) 60 05-533E-mail: [email protected]: http://www.tso.co.uk

ÍSLAND

Bokabud Larusar Blöndal

Engjateigi 17-19IS-105 ReykjavikTel. (354) 552 55 40Fax (354) 552 55 60E-mail: [email protected]

NORGE

Swets Blackwell AS

Hans Nielsen Hauges gt. 39Boks 4901 NydalenN-0423 OsloTel. (47) 23 40 00 00Fax (47) 23 40 00 01E-mail: [email protected]

SCHWEIZ/SUISSE/SVIZZERA

Euro Info Center Schweiz

c/o OSEC Business Network SwitzerlandStampfenbachstraße 85PF 492CH-8035 ZürichTel. (41-1) 365 53 15Fax (41-1) 365 54 11E-mail: [email protected]: http://www.osec.ch/eics

B@LGARIJA

Europress Euromedia Ltd

59, blvd VitoshaBG-1000 SofiaTel. (359-2) 980 37 66Fax (359-2) 980 42 30E-mail: [email protected]: http://www.europress.bg

CYPRUS

Cyprus Chamber of Commerceand Industry

PO Box 21455CY-1509 NicosiaTel. (357-22) 88 97 52Fax (357-22) 66 10 44E-mail: [email protected]

EESTI

Eesti Kaubandus-Tööstuskoda

(Estonian Chamber of Commerce and Industry)Toom-Kooli 17EE-10130 TallinnTel. (372) 646 02 44Fax (372) 646 02 45E-mail: [email protected]: http://www.koda.ee

HRVATSKA

Mediatrade Ltd

Strohalov Prilaz 27HR-10000 ZagrebTel. (385-1) 660 08 40Fax (385-1) 660 21 65E-mail: [email protected]

MAGYARORSZÁG

Euro Info Service

Szt. István krt.12IIl emelet 1/APO Box 1039H-1137 BudapestTel. (36-1) 329 21 70Fax (36-1) 349 20 53E-mail: [email protected]: http://www.euroinfo.hu

MALTA

Miller Distributors Ltd

Malta International AirportPO Box 25Luqa LQA 05Tel. (356) 21 66 44 88Fax (356) 21 67 67 99E-mail: [email protected]

POLSKA

Ars Polona

Krakowskie Przedmiescie 7Skr. pocztowa 1001PL-00-950 WarszawaTel. (48-22) 826 12 01Fax (48-22) 826 62 40E-mail: [email protected]

ROMÂNIA

Euromedia

Str.Dionisie Lupu nr. 65, sector 1RO-70184 BucurestiTel. (40-21) 260 28 82Fax (40-21) 260 27 88E-mail: [email protected]

SLOVAKIA

Centrum VTI SR

Námestie Slobody 19SK-81223 Bratislava 1Tel. (421-2) 54 41 83 64Fax (421-2) 54 41 83 64E-mail: [email protected]: http://www.cvtisr.sk

SLOVENIJA

GV Zalozba d.o.o.

Dunajska cesta 5SI-1000 LjubljanaTel. (386) 13 09 1800Fax (386) 13 09 1805E-mail: [email protected]: http://www.gvzalozba.si

TÜRKIYE

Dünya Aktüel A.S

Globus Dünya Basinevi100, Yil Mahallessi 34440TR-80050 Bagcilar-IstanbulTel. (90-212) 440 22 27Fax (90-212) 440 23 67E-mail: [email protected]

ARGENTINA

World Publications SA

Av. Córdoba 1877C1120 AAA Buenos AiresTel. (54-11) 48 15 81 56Fax (54-11) 48 15 81 56E-mail: [email protected]: http://www.wpbooks.com.ar

AUSTRALIA

Hunter Publications

PO Box 404Abbotsford, Victoria 3067Tel. (61-3) 94 17 53 61Fax (61-3) 94 19 71 54E-mail: [email protected]

BRASIL

Livraria Camões

Rua Bittencourt da Silva, 12 CCEP20043-900 Rio de JaneiroTel. (55-21) 262 47 76Fax (55-21) 262 47 76E-mail: [email protected]: http://www.incm.com.br

CANADA

Les éditions La Liberté Inc.

3020, chemin Sainte-FoySainte-Foy, Québec G1X 3V6Tél. (1-418) 658 37 63Fax (1-800) 567 54 49E-mail: [email protected]

Renouf Publishing Co. Ltd

5369 Chemin Canotek Road Unit 1Ottawa, Ontario K1J 9J3Tel. (1-613) 745 26 65Fax (1-613) 745 76 60E-mail: [email protected]: http://www.renoufbooks.com

EGYPT

The Middle East Observer

41 Sherif Street11111 CairoTel. (20-2) 392 69 19Fax (20-2) 393 97 32E-mail: [email protected]: http://www.meobserver.com.eg

MALAYSIA

EBIC Malaysia

Suite 47.01, Level 47Bangunan AmFinance (letter box 47)8 Jalan Yap Kwan Seng50450 Kuala LumpurTel. (60-3) 21 62 62 98Fax (60-3) 21 62 61 98E-mail: [email protected]

MÉXICO

Mundi Prensa México, SA de CV

Río Pánuco, 141Colonia CuauhtémocMX-06500 México, DFTel. (52-5) 533 56 58Fax (52-5) 514 67 99E-mail: [email protected]

SOUTH KOREA

The European Union Chamber ofCommerce in Korea

Suite 2004, Kyobo Bldg.1 Chongro 1-Ga, Chongro-GuSeoul 110-714Tel. (82-2) 725-9880/5Fax (82-2) 725-9886E-mail: [email protected]: http://www.eucck.org

SRI LANKA

EBIC Sri Lanka

Trans Asia Hotel115 Sir ChittampalamA. Gardiner MawathaColombo 2Tel. (94-1) 074 71 50 78Fax (94-1) 44 87 79E-mail: [email protected]

T’AI-WAN

Tycoon Information Inc

PO Box 81-466105 TaipeiTel. (886-2) 87 12 88 86Fax (886-2) 87 12 47 47E-mail: [email protected]

UNITED STATES OF AMERICA

Bernan Associates

4611-F Assembly DriveLanham MD 20706-4391Tel. (1-800) 274 44 47 (toll free telephone)Fax (1-800) 865 34 50 (toll free fax)E-mail: [email protected]: http://www.bernan.com

ANDERE LÄNDER/OTHER COUNTRIES/AUTRES PAYS

Bitte wenden Sie sich an ein Büro IhrerWahl/Please contact the sales office ofyour choice/Veuillez vous adresser aubureau de vente de votre choix

Office for Official Publicationsof the European Communities2, rue MercierL-2985 LuxembourgTel. (352) 29 29-42001Fax (352) 29 29-42700E-mail: [email protected]: http://publications.eu.int

7/2003

Venta • Salg • Verkauf • Pvlèseiw • Sales • Vente • Vendita • Verkoop • Venda • Myynti • Försäljninghttp://eur-op.eu.int/general/en/s-ad.htm

kg402396_LV_cover 9/03/04 11:54

,!7IJ2I9-eghghe!ISBN 92-894-6767-3

10

414

KA

-56-0

3-9

82-L

V-C

kg402396_LV_cover 9/03/04 11:54

Lisabonas stratïÆijas ¥stenošana

Reformas paplašinÇtai

Eiropas Savien¥bai

Komisijas zi¿ojums,

ko paredzïts iesniegt pavasara Eiropadomei

2004. gada 26. martÇ

COM(2004) 29

EIROPAS KOMISIJA

kg402396_LV 9/03/04 15:09 Page 1

Liela da∫a papildu informÇcijas par Eiropas Savien¥bu ir pieejama internetÇ.

Tai var piek∫t, izmantojot Europa serveri (http://europa.eu.int).

Kataloga dati ir atrodami š¥s publikÇcijas beigÇs.

Luksemburga: Eiropas Kopienu OficiÇlo publikÇciju birojs, 2004. gads.

ISBN 92-894-6767-3

© Eiropas Kopienas, 2004. gads

PÇrpublicïšanas gad¥jumÇ atsauce uz avotu ir obligÇta.

Printed in Belgium

IESPIESTS UZ BALTA, HLORU NESATUROŠA PAP±RA

Europe Direct dienests jums pal¥dzïs rast atbildes

uz jautÇjumiem par Eiropas Savien¥bu

Jaunais bezmaksas telefona numurs:

00 800 6 7 8 9 10 11

kg402396_LV 9/03/04 11:53 Page 2

K O P S A V I L K U M S

Jau četrus gadus Eiropas Savien¥ba ¥steno Lisabonas stratïÆiju, un nav noliedzams,

ka ir panÇkts progress, uzsÇkot pÇrejas periodu, kas vajadz¥gs ce∫Çuz konkurïtspïj¥gu

ar zinÇšanÇm pamatotu ekonomiku, kurÇ tiek veidotas darbavietas un kuru raksturo

att¥st¥ba, sociÇlÇ kohïzija un vides pras¥bu ievïrošana.

Šis ceturtais zi¿ojums sniedz bilanci par paveikto kopš 2000. gada. Tas aicina

Eiropadomi izmantot iespïjas, ko nodrošina pïdïjo gadu ekonomiskÇ att¥st¥ba un

gaidÇmÇ paplašinÇšanÇs, un nodrošinÇt impulsu, lai turpinÇtu ¥stenot Lisabonas

stratïÆiju.

PanÇktie sasniegumi

Eiropas Savien¥bas kopumÇ un dal¥bvalstu veikuma izvïrtïjuma pamatÇ ir izpildes

zi¿ojumi par VispÇr¥gajÇm ekonomikas politikas nostÇdnïm un NodarbinÇt¥bas

politikas nostÇdnïm, kÇ ar¥ strukturÇlie rÇd¥tÇji, ko ierosinÇjusi Komisija un

apstiprinÇjusi Padome.

Šis izvïrtïjums jo ¥paši norÇda uz to, ka ir vajadz¥gs enerÆisks reformas ¥stenojums

dažÇdÇs jomÇs, piemïrojot vienotas stratïÆijas. Nepietiekama Lisabonas stratïÆijas

ieviešana var Eiropai rad¥t noz¥m¥gus zaudïjumus: samazinÇta att¥st¥ba, ne¥stenoti

uzlabojumi nodarbinÇt¥bas l¥me¿os, kÇ ar¥ arvien pieaugoša plaisa sal¥dzinÇjumÇar ekonomiski att¥st¥tÇkajÇm partnervalst¥m izgl¥t¥bas un P&A jomÇs.

Komisijas vad¥tie pït¥jumi un modelïšanas darb¥bas ∫auj secinÇt, ka vienlaic¥gs

un vienots reformu ¥stenojums rad¥s Eiropas Savien¥bas IKP pieauguma potenciÇlapalielinÇjumu par 0,5 l¥dz 0,75 procentu punktiem nÇkamo 5 l¥dz 10 gadu laikÇ.

Papildus panÇkumiem atseviš˙Çs jomÇs zi¿ojums skaidri norÇda uz to, ka Eiropas

l¥men¥ veiktie pasÇkumi ir tikai da∫a no Lisabonas stratïÆijas veiksm¥ga ¥stenojuma

formulas; nav veiktas daudzas reformas un ieguld¥jumi, kas ir dal¥bvalstu atbild¥bÇ.

Atseviš˙Çs jomÇs patiešÇm ir nopietnas problïmas, kas liedz ¥stenot stratïÆiju

kopumÇun aizkavïnotur¥gas izaugsmes atsÇkšanos. TurklÇt btiskÇkÇs neizdar¥bas

konstatïtas trijÇs stratïÆiski svar¥gajÇs jomÇs, kuras ir att¥st¥bai izš˙irošas: zinÇšanas

un t¥kli, rpniec¥bas un pakalpojumu nozares konkurïtspïja, kÇ ar¥ pensionïšanÇs

vecuma palielinÇšana.

PrioritÇtes 2004. gadam

øemot vïrÇ to, cik daudz vïl ir jÇdara stratïÆijas ¥stenojumam, tagad dal¥bvalst¥mstingrÇk jÇuz¿emas saist¥bas ¥stenot kopš Lisabonas Eiropadomes definïtÇs

reformas. L¥dz ar to Komisija aicina Eiropadomi pie¿emt vajadz¥gos lïmumus, tajÇpašÇ laikÇ uzsverot, ka ir svar¥gi enerÆiski r¥koties turpmÇk nosauktajÇs trijÇs

prioritÇtes jomÇs:

3

kg402396_LV 9/03/04 11:53 Page 3

– palielinÇt ieguld¥jumus zinÇšanÇs un t¥klos, ¥stenojot “Att¥st¥bas iniciat¥vu”, tajÇpašÇ laikÇ lielÇku uzman¥bu pievïršot ieguld¥jumu l¥menim un kvalitÇtei tÇdÇs jomÇskÇ pïtniec¥ba, izgl¥t¥ba un apmÇc¥ba;

– nostiprinÇt Eiropas uz¿ïmumu konkurïtspïju, piemïrojot piln¥gÇku regulïjumu

– jo ¥paši rpniec¥bÇ – un pie¿emot priekšlikumu pamatdirekt¥vai par

pakalpojumiem un priekšlikumu par r¥c¥bas plÇnu attiec¥bÇuz vides tehnoloÆijÇm;

– visbeidzot, sekmït pensionïšanÇs vecuma palielinÇšanos, mudinot vecÇka

gadagÇjuma strÇdÇjošos uz vïlÇku laiku atlikt pensionïšanos un modernizïjot

izgl¥t¥bas sistïmas mžizgl¥t¥bas jomÇ, darba organizÇciju un profilakses un

vesel¥bas aprpes sistïmas.

GatavošanÇs 2005. gada termi¿a vidusposma izvïrtïjumam

Komisija tÇpat aicina Eiropadomi definït principus un metodi 2005. gada Lisabonas

stratïÆijas termi¿a vidusposma izvïrtïjuma sagatavošanai. Šim izvïrtïjumam

principÇ btu jÇkoncentrïjas uz ¥stenojumu, un tÇ pamatÇ jo ¥paši btu jÇbt

nÇkamajam finanšu plÇnam attiec¥bÇ uz laikposmu pïc 2006. gada.

Komisijas zi¿ojums, ko paredz�

ts iesniegt pavasara Eiropadomei 2004

4

kg402396_LV 9/03/04 11:53 Page 4

S A T U R S

Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3

1. Labvïl¥go apstÇk∫u izmantošana iesÇktÇ turpinÇšanai . . . . . . . . . . . . 7

1.1. PašreizïjÇs ekonomikas izaugsmes priekšroc¥bu izmantošana . . . . . . 7

1.2. Ar¥ ar paplašinÇšanos saist¥tÇ papildu stimula izmantošana . . . . . . . . 8

2. Lisabonas mïr˙u sasniegšanai paveiktÇ izvïrtïjums . . . . . . . . . . . . . . 9

2.1. Valsts finanšu stabilitÇtes nodrošinÇšana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10

2.2. NodarbinÇt¥ba un produktivitÇte joprojÇm nepietiekama izaugsmei . . 10

2.2.1. JoprojÇm niec¥gais nodarbinÇt¥bas ieguld¥jums . . . . . . . . . . . . 11

2.2.2. ProduktivitÇte joprojÇm ir nepietiekama . . . . . . . . . . . . . . . . 12

2.3. Msu iekšïjÇ tirgus un konkurïtspïjas trkumi . . . . . . . . . . . . . . . . . 16

2.4. Att¥st¥ba joprojÇm nav pietiekami notur¥ga . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18

2.4.1. SociÇlÇs kohïzijas nostiprinÇšana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18

2.4.2. PlašÇka vides problïmu ievïrošana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19

2.4.3. Ierobežota ilgtspïj¥gas att¥st¥bas stratïÆijas ieviešana . . . . . . . 20

2.5. ±stenoto sasniegumu bilance . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21

3. PrioritÇtes 2004. gadÇ: akcentït ieguld¥jumus, konkurïtspïju un nodarbinÇt¥bu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23

3.1. Reformas norises virz¥bas uzturïšana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23

3.2. PalielinÇt ieguld¥jumus, lai sekmïtu izaugsmi . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24

3.3. NostiprinÇt konkurïtspïju ilgtspïj¥gas ekonomikas apstÇk∫os . . . . . 28

3.4. KoncentrïšanÇs uz reformÇm, kas vïrstas uz darba spïkapensionïšanÇs vecuma palielinÇšanu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 30

4. SagatavošanÇs 2005. gada termi¿a vidusposma izvïrtïjumam . . . . . 33

1. PIELIKUMS. StrukturÇlie rÇd¥tÇji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 35

2. PIELIKUMS. Dal¥bvalstu konkrïtie sasniegumi un trkumi LisabonasstratïÆijas mïr˙u ¥stenošanÇ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 71

3. PIELIKUMS. Vïl neapstiprinÇti Lisabonas stratïÆijas darba kÇrt¥baspriekšlikumi l¥dz 2005. gada martam . . . . . . . . . . . . . . . . . . 81

5

kg402396_LV 9/03/04 11:53 Page 5

kg402396_LV 9/03/04 11:53 Page 6

1. L A B V î L ± G O A P S T Å K π UI Z M A N T O Š A N A I E S Å K T ÅT U R P I N Å Š A N A I

Eiropas Savien¥ba ¥steno Lisabonas stratïÆiju jau četrus gadus, un sasniegumi ir

neapstr¥dami, uzsÇkot pÇrejas periodu, kas vajadz¥gs ce∫Ç uz konkurïtspïj¥gu ar

zinÇšanÇm pamatotu ekonomiku, kurÇ tiek veidotas darbavietas un kuru raksturo

att¥st¥ba, sociÇlÇ kohïzija un vides pras¥bu ievïrošana.

Tomïr kopïjais ieviešanas l¥menis un dal¥bvalst¥s ¥stenotais progress joprojÇm

nav pietiekams, un atseviš˙as jomas piedz¥vo vïrÇ ¿emamas grt¥bas, kas kavïstratïÆijas ¥stenojumu kopumÇ un var kavït atgriešanos pie notur¥gas att¥st¥bas.

TÇdï∫Komisija aicina Eiropadomi, kas sanÇks pavasar¥, dot jaunu impulsu Lisabonas

stratïÆijai un pie¿emt lïmumus attiec¥bÇuz š¥m stratïÆiskajÇm jomÇm. JÇmobilizïjas

ir visiem, lai sekm¥gi ieviestu izmai¿as. 2004. gads šajÇ sakarÇ piedÇvÇ iespïjas,

kuras Eiropas Savien¥bai ir jÇizmanto, ja tÇ vïlas panÇkt att¥st¥bu.

1.1. Pašreiz�

j�

s ekonomikas izaugsmes priekšroc¥bu izmantošana

Eiropas Savien¥bas ekonomikas izaugsme 2003. gadÇ trešo gadu pïc kÇrtas neatbilst

cerïtajam (0,8%). Pïdïjo tr¥s gadu laikÇ vidïjais pieauguma koeficients gadÇ ir

aptuveni 1,25%, bet devi¿desmito gadu otrajÇ pusï tas bija 2,7%.

Tomïr labvïl¥gie nosac¥jumi, ko rad¥jušas makroekonomikas politikas, inflÇcijas

l¥me¿a pakÇpeniska pazeminÇšanÇs, notur¥gas procentu likmes, zinÇms progress

strukturÇlo reformu jomÇ un Æeopolitisko neskaidr¥bu mazinÇšanÇs, atkal vieš

uztic¥bu ekonomisko operatoru vid, vïrojamas pozit¥vas pÇrmai¿as starptautiskajÇvidï un ieguld¥jumu klimats k∫st labvïl¥gÇks.

Pieaugums, kas sÇkÇs 2003. gada otrajÇpusï, ir jÇturpina un jÇnostiprina 2004. gadÇ.

IekšïjÇ kopprodukta faktiskais pieauguma koeficients šajÇ gadÇ varïtu sasniegt

2%, tuvojoties 2,5% 2005. gadÇ (1). TÇdïjÇdi pastÇv iespïja, ka Eiropas ekonomika

¥stermi¿Ç varïtu panÇkt stabilu pieaugumu, radot jaunu impulsu nodarbinÇt¥bÇ.

7

(1) SEC(2003) 1222 gal¥gÇ versija, rudens ekonomiskÇs prognozes 2003.-2005. gadam.

kg402396_LV 9/03/04 11:53 Page 7

1.2. Ar¥ ar paplašin�

šanos saist¥t�

papildu stimula izmantošana

Pavasara Eiropadome notiks mazÇk nekÇ četrdesmit dienas pirms Eiropas

Savien¥bas paplašinÇšanÇs 2004. gada 1. maijÇ. Tad Lisabonas stratïÆijas ¥stenojums

aptvers 10 jaunas dal¥bvalstis, kuras ir iek∫autas šajÇ zi¿ojumÇ, kÇ ar¥ strukturÇlajos

rÇd¥tÇjos l¥dzÇs pašreizïjÇm dal¥bvalst¥m.

PaplašinÇšanÇs ir jÇpie¿em ar pašpÇrliec¥bu. Šo jauno dal¥bvalstu pievienošanÇs

sekmïs Eiropas ekonomiku, galvenokÇrt pateicoties to pieauguma potenciÇlam

(vidïji 4% gadÇ), produktivitÇtei un spïjai piesaist¥t ieguld¥jumus. TurklÇt sakarÇar 450 miljonu iedz¥votÇju iekšïjÇ tirgus izveidi, kurÇ 300 miljoni izmanto vienu

un to pašu valtu, pieaugs Kopienas iekšïjÇ tirdzniec¥ba un pavïrsies jaunas iespïjas

saist¥bÇ ar ieguld¥jumiem un rpniec¥bas organizïšanu, kas gs labumu ne tikai no

pašreizïjo, bet ar¥ no jauno dal¥bvalstu l¥dzek∫iem.

Ar definïtiem kop¥giem mïr˙iem Lisabonas stratïÆijai btu ievïrojami jÇsekmïkonverÆences process un integrÇcija, kas ir paplašinÇšanÇs pamatÇ. Šie mïr˙i

tÇdïjÇdi ar¥ turpmÇk paliek spïkÇEiropas Savien¥bas kopïjÇs att¥st¥bas kontekstÇ.

TÇpat jÇuzsver, ka Lisabonas stratïÆija daudzïjÇdÇ zi¿ÇuzskatÇma par turpinÇjumu

strukturÇlajÇm reformÇm, kas šajÇs valst¥s veiktas jau vairÇk nekÇ 10 gadu garumÇ,

un par pamudinÇjumu tÇlÇk turpinÇt iesÇkto, lai sasniegtu pašreizïjos Eiropas

Savien¥bas rÇd¥tÇjus un standartus. Tomïr šo jauno dal¥bvalstu atpalic¥bai vairÇkÇsjomÇs nevajadzïtu aizïnot to individuÇlos pozit¥vos rÇd¥tÇjus citÇs jomÇs, kas nereti

ir pÇrÇki par pašreizïjo dal¥bvalstu rÇd¥tÇjiem. TurklÇt š¥m valst¥m, kas dr¥zumÇpievienosies Eiropas Savien¥bai, ir lielÇks att¥st¥bas potenciÇls un l¥dz ar to iespïjas

atgt savÇ att¥st¥bÇ iekavïto, jo ¥paši pateicoties intens¥vÇkai att¥st¥bai un lielÇkiem

ieguld¥jumiem. Šo valstu pieredze reformu ¥stenošanÇun vïlme turpinÇt šo procesu

bs milz¥gs ieguld¥jums Lisabonas stratïÆijÇ un tÇs politiskajÇ att¥st¥bÇ.

EkonomiskÇ att¥st¥ba un paplašinÇšanÇs tÇdïjÇdi piedÇvÇ Eiropas Savien¥bai

potenciÇli labvïl¥gu kontekstu, kurš tai piln¥gi jÇizmanto. Tas noz¥mï, ka gan

pašreizïjÇm, gan jaunajÇm dal¥bvalst¥m ar lielÇku ap¿ïm¥bu jÇ¥steno Lisabonas

stratïÆija un tÇs mïr˙i.



8

kg402396_LV 9/03/04 11:53 Page 8

2. L I S A B O N A S M î R µ U S A S N I E G Š A N A IP A V E I K T Å I Z V î R T î J U M S

Kopš 2000. gada marta Lisabonas stratïÆija ir nodrošinÇjusi Eiropas Savien¥bai

efekt¥vu pÇrvald¥bas instrumentu un r¥c¥bas kontekstu savu mïr˙u sasniegšanai.

Četru gadu laikÇ panÇktie kopïjie sasniegumi ir tam lielisks pierÇd¥jums.

Tomïr, neskatoties uz šiem pirmajiem pozit¥vajiem un daudzsološajiem rezultÇtiem,

vïl ir daudz jÇizdara, lai sasniegtu mïr˙us, ko Eiropas Savien¥ba sev izvirz¥jusi

2010. gadam. Veikuma anal¥ze (2) izgaismo ne tikai pozit¥vas vai relat¥vas pÇrmai¿as,

bet ar¥noz¥m¥gas grt¥bas, kurÇm risinÇjums ir jÇrod tl¥t. To apstiprina ar¥ zi¿ojumi

par to, kÇ ¥stenotas VispÇr¥gÇs ekonomikas politikas nostÇdnes un Eiropas

nodarbinÇt¥bas politikas nostÇdnes (3), kÇ ar¥Eiropas Ekonomikas un sociÇlo lietu

komitejas pagÇjušÇ gada decembr¥ sniegtais atzinums (4).

ŠajÇ sakarÇ Komisijas anal¥zï noš˙irti četri faktori: vajadz¥ba pïc stabilÇm valsts

finansïm, nodarbinÇt¥bas un produktivitÇtes nepietiekamais ieguld¥jums att¥st¥bÇ,

cerïtajam neatbilst¥ga iekšïjÇ tirgus att¥st¥ba un, visbeidzot, att¥st¥bas nenotur¥ba.

9

KOPîJIE SASNIEGUMI KOPŠ 2000. GADA

• Kopš 1999. gada izveidots vair�

k nek�

seši miljoni darba vietu, l¥dz ar to kop�

jais nodarbin�

t¥bas

l¥menis pieaudzis no 62,5% uz 64,3% 2002. gad�

. Turkl�

t ilgstošais bezdarbs Eirop�

kopum�

ir krasi samazin�

jies no 4% 1999. gad�

uz 3% 2002. gad�

. Visbeidzot, darba tirg s�

ktaj�

m

reform�

m ir pirmie rezult�

ti, spriežot p�

c relat¥vi labajiem nodarbin�

t¥bas r�

d¥t�

jiem pat sakar�

ar l�

n�

ku pieaugumu.

• Vair�

ki svar¥gi tirgi ir piln¥gi vai da∫�

ji atv�

rti konkurencei: telekomunik�

cijas, preču p�

rvad�

jumi

pa dzelzce∫u, pasta pakalpojumi, elektr¥bas un g�

zes tirgus. Šis process ∫auj moderniz�

t un

stimul�

t šos tirgus, uzlabot pakalpojumu kvalit�

ti un samazin�

t cenas, neizraisot negat¥vas sekas

attiec¥b�

uz nodarbin�

t¥bu. Turkl�

t Eiropas vienot�

gaisa telpa k∫s par realit�

ti s�

kot ar šo gadu,

∫aujot samazin�

t kav�

šanos un sastr�

gumus aviop�

rvad�

jumos.

• Par realit�

ti k∫st uz zin�

šan�

m balst¥ta tautsaimniec¥ba, uz ko nor�

da interneta plašs

izmantojums skol�

s (to izmanto 93% skolu), k�

ar¥ uz¿�

mumos, valsts iest�

d�

s un m�

jsaimniec¥b�

s,

k�

ar¥ pak�

peniska Eiropas p�

tniec¥bas telpas att¥st¥ba.

• Defin�

jot politikas, vair�

k tiek ¿emts v�

r�

ilgtsp�

j¥gas att¥st¥bas aspekts. T�

d�

j�

di vair�

k�

s

dal¥bvalst¥s s�

ktas pensiju rež¥ma vai sist�

mas reformas, lai risin�

tu iedz¥vot�

ju novecošan�

s

probl�

mu. T�

pat Kopiena sav�

darb¥b�

arvien vair�

k un vair�

k rp�

jas par dabas vides saglab�

šanu.

• Visbeidzot, šo pirmo četru gadu laik�

padar¥tais ∫�

vis pie¿emt kopum�

turpat simts regulu,

direkt¥vu un programmu; to darb¥bas joma ir atš˙ir¥ga, bet t�

s visas pie¿emtas ar nolku ¥stenot

Lisabonas m�

r˙us.

(2) Š¥ anal¥ze, kas da∫ïji balstÇs uz 14 strukturÇlajiem indikatoriem, pïc Komisijas priekšlikuma(COM(2003) 585) Padomï pie¿emta pagÇjušÇ gada 8. decembr¥. Visus strukturÇlos indikatorusvar apskat¥t http://forum.europa.eu.int/irc/dsis/structind/info/data/index.html

(3) COM(2004) 20 gal¥gÇ versija un COM(2004) 24 gal¥gÇ versija.(4) Skat¥t Eiropas Ekonomikas un sociÇlo lietu komitejas atzinumu 1698/2003.

kg402396_LV 9/03/04 11:53 Page 9

2.1. Valsts finanšu stabilitÇtes nodrošinÇšana

Lai novïrstu uzsÇktÇ pieauguma kavïšanu, vienlaikus nodrošinot saimniecisko

vidi, kas ir labvïl¥ga tÇ att¥st¥bai, ir svar¥gi saglabÇt stabilu makroekonomisko

pamatu. Jo ¥paši Eiropas Savien¥bas nodok∫u politikas pamatÇ ar¥ turpmÇk ir jÇbt

StabilitÇtes un izaugsmes paktam. ŠÇda budžeta politika var pal¥dzït saglabÇt

att¥st¥bu, stabilizïjot inflÇciju, samazinot valsts parÇdu un vairojot patïrïtÇju un

ieguld¥tÇju uztic¥bu.

Budžeta un nodok∫u discipl¥nas ievïrošana visÇs valst¥s nav bijusi vienÇda. TÇdïjÇdi

sakarÇ ar vÇjiem ekonomikas rÇd¥tÇjiem un, dažos gad¥jumos, ekspans¥vas budžeta

politikas rezultÇtÇ, vidïjais Eiropas Savien¥bas defic¥ts 2003. gadÇ sasniedzis 2,7%

no IKP. TurklÇt jÇnorÇda, ka š¥s politikas rezultÇtÇ pretïji vïlamajam – sekmït

patïri¿u – pieauguši uzkrÇjumi, kas savukÇrt samazina uztic¥bu.

Tostarp ir vairÇk jÇgÇdÇ par valstu finanšu stabilitÇti vidïjÇ termi¿Ç un ilgtermi¿Ç,

lai nodrošinÇtu msu ekonomikas ilgtspïj¥gu att¥st¥bu, ievïrojot demogrÇfiskÇs

pÇrmai¿as. Ja imigrÇcijas dati nemainÇs, strÇdÇjošo skaita samazinÇšanÇs kopÇ ar

iedz¥votÇju novecošanos var bt cïlonis tam, ka ekonomiskÇ izaugsme ilgtermi¿Çnosl¥d zem 2%. Apdraudïta ir vismaz puse dal¥bvalstu: paredzams, ka 2003. gadÇvalsts parÇda vidïjais l¥menis Eiropas Savien¥bÇ bs 64,1% no IKP, un sešÇs

dal¥bvalst¥s reÆistrïja rÇd¥tÇju, kas pÇrsniedz atsauces vïrt¥bu 60% no IKP.

ŠajÇ sakarÇ vairÇkÇs dal¥bvalst¥s pïdïjo mïnešu laikÇ sÇktas pensiju rež¥ma un

vesel¥bas aprpes reformas, lai š¥s sistïmas btu sociÇli piemïrotas un finansiÇli

efekt¥vas un dz¥votspïj¥gas. Šie pozit¥vie pasÇkumi jÇturpina.

2.2. NodarbinÇt¥ba un produktivitÇte joprojÇm nepietiekama izaugsmei

Eiropas att¥st¥ba pïdïjo tr¥s gadu laikÇ bijusi vÇja. TÇpïc ES iekšïjÇ kopprodukta

relat¥vais l¥menis uz vienu iedz¥votÇju 2003. gadÇ nav main¥jies. Eiropas Savien¥bai

nav izdevies panÇkt Amerikas SavienotÇs Valstis, jo msu IKP uz iedz¥votÇju ir

72% no attiec¥gÇ ASV rÇd¥tÇja.

Š¥s vÇjÇs att¥st¥bas iemesli ir zinÇmi – pretïji Amerikas SavienotajÇm Valst¥mieguld¥jums, ko Eiropas att¥st¥bÇ sniedz nodarbinÇt¥ba un produktivitÇte, nav

pietiekams.

DÇnija, N¥derlande, Zviedrija un ApvienotÇ Karaliste jau ir pÇrsniegušas

2010. gadam izvirz¥to nodarbinÇt¥bas l¥me¿a mïr˙i, tajÇpašÇ laikÇ to produktivitÇtes

l¥menis ir tuvs Eiropas vidïjam rÇd¥tÇjam vai nedaudz nesasniedz to. VÇcijÇ, AustrijÇun SomijÇ nodarbinÇt¥bas l¥menis joprojÇm nesasniedz mïr˙i, bet produktivitÇtes

l¥me¿i ir tuvi Eiropas vidïjam rÇd¥tÇjam. Be∫Æija, Francija, ±rija, ItÇlija un

Luksemburga ir valstis ar relat¥vi augstu produktivitÇtes l¥meni, bet to nodarbinÇt¥bas



10

kg402396_LV 9/03/04 11:53 Page 10

l¥me¿i joprojÇm krietni atpaliek no 2010. gadam izvirz¥tÇ mïr˙a. Grie˙ijÇ, SpÇnijÇun PortugÇlï nodarbinÇt¥bas l¥menis joprojÇm nesasniedz 70% no ES mïr˙a, un

darbaspïka produktivitÇte ir zem Eiropas Savien¥bas vidïjÇ rÇd¥tÇja. Tomïr š¥situÇcija jÇvïrtï, ¿emot vïrÇ lieliskos sasniegumus SpÇnijÇ un Grie˙ijÇ (5) šajos

pïdïjos gados.

2.2.1. JoprojÇm niec¥gais nodarbinÇt¥bas ieguld¥jums

SÇkoties lejupsl¥dei, nodarbinÇt¥ba bija diezgan notur¥ga, un bezdarba l¥menis

palika gandr¥z nemain¥gs. Relat¥vÇ nodarbinÇt¥bas stabilitÇte pakalpojumu nozarïda∫ïji izskaidro šo rezultÇtu, kÇ ar¥ pirmos iznÇkumus darba tirgus reformÇm, kas

sÇktas vai turpinÇtas dažÇs dal¥bvalst¥s.

Tomïr ekonomiskÇs lejupsl¥des sekas tagad jtamas nodarbinÇt¥bÇ. 2003. gadÇpirmo reizi kopš 1994. gada eirozonÇ zaudïtas aptuveni 200 000 darba vietas.

øemot vïrÇ to, cik gausa ir att¥st¥ba, un zinÇmu pastÇv¥gu neelast¥bu, paredzams,

ka 2004. gadÇ izveidos pavisam nedaudz darba vietu, un bezdarba l¥menim ar¥turpmÇk btu nedaudz jÇpieaug l¥dz 8,2% 2004. gadÇ (9,1% eirozonÇ) pirms

pÇriešanas uz lejupïju tendenci 2005. gadÇ (6).

ŠajÇ sakarÇ ir svar¥gi, lai nodarbinÇt¥ba noz¥m¥gÇk sekmïtu Eiropas att¥st¥bu

atbilst¥gi mïr˙iem, kas izvirz¥ti kopš 2000. gada. JebkurÇ gad¥jumÇ attiec¥gie l¥me¿i

joprojÇm ir pÇrÇk zemi, un dal¥bvalst¥m ir jÇpieliek papildu ples.

Labvïl¥go apstÇk∫u izmantošana iesÇktÇ turpinÇšanai

11

ES mïr˙is 2010. g.

NodarbinÇt¥baAvots: Eurostat

50 55 60 65 70 75 8060

70

80

90

100

110

120

130

140

150

NodarbinÇt¥ba un produktivitÇte ES valst¥s 2003. gadÇ

Dar

ba

raÏ¥

gum

s uz

vie

nu

nod

arb

inÇt

o (E

S =

100

)

US

AT

BE

DEDK

ES

FI

FR

GR

IEIT

LU

NL

PT

SEUK

EU-15

(5) Skat¥t diagrammu Employment and productivity developments in the EU — 1999-2003,1. pielikumÇ, 42 lpp.

(6) SEC(2003) 1222 gal¥gÇ versija, Autumn Economic Forecasts 2003-2005.

kg402396_LV 9/03/04 11:53 Page 11

– Kopïjais nodarbinÇt¥bas l¥menis 2002. gadÇ ir 64,3%, sal¥dzinot ar 62,5%

1999. gadÇ. Neskatoties uz pieaugumu par 1,8 procentu punktiem, š˙iet, bs

grti sasniegt starpposma mïr˙i 67% 2005. gadÇ visai Eiropas Savien¥bai. Tomïr

2010. gadam noteiktais 70% mïr˙is joprojÇm ir reÇls, ja ekonomikas att¥st¥ba ∫autu

sasniegt tikpat augstus l¥me¿us kÇ devi¿desmito gadu beigÇs. TurklÇt, ¿emot

vïrÇ jo ¥paši to, ka jaunas darba vietas praktiski netiek veidotas, jaunajÇs

dal¥bvalst¥s vidïjais nodarbinÇt¥bas l¥menis bija tikai 57% 2001. gadÇ, bet Čehijas

Republika, Kipra un Slovïnija šajÇ zi¿Ç ir virs pašreizïjÇKopienas vidïjÇ rÇd¥tÇja.

Šo kopumÇ cer¥bÇm neatbilst¥go situÇciju jo ¥paši izskaidro fakts, ka darba tirgos

joprojÇm pastÇv strukturÇli š˙ïrš∫i un gados vecÇko strÇdÇjošo dal¥ba tajos ir

neliela.

– Tendences nodarbinÇt¥bas l¥men¥ strÇdÇjošajiem vecuma grupÇ no 55 l¥dz 64

gadiem ir patiesi uztraucošas. Neskatoties uz to, ka tas pieaudzis par 3 punktiem

kopš 1999. gada, sasniedzot 40,1% 2002. gadÇ, šajÇ strÇdÇjošo kategorijÇ papildus

vajadzïtu vïl apmïram 7 miljonus darbavietu, lai sasniegtu mïr˙i – 50%

2010. gadÇ. Be∫ÆijÇ, LuksemburgÇ un ItÇlijÇ šie rezultÇti ir vissliktÇkie. Tas ir

jÇizvïrtï kopÇ ar pieaugumu vidïjÇ vecumÇ, kad tiek atstÇts darba tirgus, kurš ir

main¥jies no 60,4 gadiem 2001. gadÇ uz 60,8 gadiem 2002. gadÇ. SituÇciju jo

uztraucošÇku dara fakts, ka jaunajÇm dal¥bvalst¥m vidïjais rÇd¥tÇjs ir tikai 30%.

Pašreizïjos tempos ES ir ∫oti tÇls ce∫š ejams l¥dz šo divu mïr˙u sasniegšanai. ES

jÇveic pasÇkumi, lai sekmïtu un nodrošinÇtu, ka pieaug darba spïka pensionïšanÇs

vecums.

– Sieviešu nodarbinÇt¥bas l¥menis pieaug sal¥dzinoši ÇtrÇk par vidïjo nodarbinÇt¥bas

l¥meni, tÇdïjÇdi nedaudz mazinot noz¥m¥go strukturÇlo starp¥bu. TÇ š¥s l¥menis

tr¥s gados pieaudzis par 2,7 punktiem un 2002. gadÇ sasniedza 55,6%. TÇdïjÇdi

joprojÇm ir reÇli sasniegt mïr˙i 60% 2010. gadÇ. JaunajÇs dal¥bvalst¥s šis rÇd¥tÇjs

ir vidïji 50,1% 2001. gadÇ. TajÇ pašÇ laikÇ ir konstatïts, ka pieejamÇka ir k∫uvusi

par trijiem gadiem jaunÇku bïrnu aprpe. Tomïr, kÇ norÇd¥ts pavasara

Eiropadomei iesniegtajÇ zi¿ojumÇ par v¥riešu un sieviešu vienl¥dz¥bu, sievietes

joprojÇm vairÇk apdraud bezdarbs un bezdarb¥ba. TurklÇt nevar apgalvot, ka šo

pïdïjo gadu laikÇ darba tirg kaut cik jtami btu main¥jusies situÇcija attiec¥bÇuz diskriminÇciju dzimuma dï∫, jo ¥paši, joprojÇm pastÇv atš˙ir¥bas ie¿ïmumos.

– Eiropas nodarbinÇt¥bas darba grupa, kuru vad¥ja Vims Koks, izteica l¥dz¥gu

viedokli zi¿ojumÇ, kuru Komisijai iesniedza pagÇjušÇ gada novembr¥.

2.2.2. ProduktivitÇte joprojÇm ir nepietiekama

ProduktivitÇtes, kas ir otra att¥st¥bas komponente, ieguld¥jums att¥st¥bÇ ar¥ nav

pietiekams. ProduktivitÇtes pieauguma koeficients uz strÇdÇjošo EiropÇ kr¥tas

kopš devi¿desmito gadu vidus, un šobr¥d tas svÇrstÇs starp 0,5% un 1% (turpret¥Amerikas SavienotajÇs Valst¥s tas ir 2%). TÇdïjÇdi ir apstÇjies process, kurÇEiropas

Savien¥ba atgst iekavïto attiec¥bÇ pret ASV. LuksemburgÇ, ±rijÇ un Be∫ÆijÇrezultÇti ir labÇki.

Komisijas zi¿ojums, ko paredzïts iesniegt pavasara Eiropadomei 2004

12

kg402396_LV 9/03/04 11:53 Page 12

Laika izmantojuma produktivitÇtes koeficients kopumÇ joprojÇm ir stabils –

gandr¥z 90% no rÇd¥tÇja Amerikas SavienotajÇs Valst¥s, neskatoties uz to, ka tas

ir ¥paši slikts PortugÇlï, Grie˙ijÇ, SpÇnijÇ un ApvienotajÇ Karalistï. TurklÇt

interesanti atz¥mït, ka produktivitÇte uz strÇdÇjošo jaunajÇs dal¥bvalst¥s nemaz

nesasniedz pusi no pašreizïjÇ Eiropas Savien¥bas vidïjÇ rÇd¥tÇja, taču kopumÇproduktivitÇte strauji pieaug šajÇs valst¥s tÇ, ka tÇs pÇrsniedz Kopienas vidïjo

rÇd¥tÇju šajÇ zi¿Ç.

Zemu kopïjÇs produktivitÇtes l¥meni EiropÇ izskaidro divi galvenie faktori:

pirmkÇrt, tas, ka ieguld¥jums, ko dod informÇcijas un komunikÇciju tehnoloÆijas

(IKT), ir niec¥gs, un, otrkÇrt, ieguld¥jumi ir nepietiekami. ES centieni palielinÇt

produktivitÇti jÇkoncentrï uz š¥m prioritÇtïm, lai mïs varïtu ar¥ turpmÇk bt

konkurïtspïj¥gi attiec¥bÇ pret Amerikas SavienotajÇm Valst¥m, kÇ ar¥ attiec¥bÇpret citiem partneriem, jo ¥paši µ¥nu un Indiju.

MazÇks informÇcijas un komunikÇciju tehnoloÆiju ieguld¥jums

InformÇcijas un komunikÇciju tehnoloÆiju ieguld¥jums produktivitÇtes kÇpinÇšanÇnesasniedz pusi no tÇ, kas vïrojams ASV. LielÇ mïrÇ to nosaka tas, ka atseviš˙Çs

pakalpojumu nozarïs (finanšu nozarïun vairumtirdzniec¥bÇun mazumtirdzniec¥bÇ),kÇ ar¥ rpniec¥bÇ š¥s tehnoloÆijas ievieš un izmanto pÇrÇk lïni. Tas jo ¥paši ir

vïrojams Be∫ÆijÇ, SpÇnijÇun FrancijÇ, tajÇpašÇ laikÇDÇnija un ApvienotÇKaraliste

šajÇ zi¿Ç ir pÇrÇkas. Turpret¥ jaunÇs dal¥bvalstis izmanto priekšroc¥bas, ko dod

noz¥m¥gi ieguld¥jumi šajÇ jomÇ, nodrošinot lielÇkas iespïjas IKT izplat¥šanai.

Š¥ situÇcija radusies sakarÇ ar nepietiekamu ieguld¥jumu šajÇs tehnoloÆijÇs un

papildu pasÇkumos attiec¥bÇuz izgl¥t¥bu un organizatoriskÇm reformÇm uz¿ïmumos.

KopïjÇ ieguld¥jumu apjoma mazinÇšanÇs …

Ieguld¥jumi visÇs nozarïs ir vidïja termi¿a un ilgtermi¿a att¥st¥bas perspekt¥vas

pamatÇ. Šobr¥d uz¿ïmumu ieguld¥jumu apjoms ir krities no 18,3% no IKP

2000. gadÇuz 17,2% 2002. gadÇ. Ieguld¥jumu apjoma krišanos var vïrot ar¥ jaunajÇsdal¥bvalst¥s, neskatoties uz to, ka tiešie Çrvalstu ieguld¥jumi joprojÇm ir noz¥m¥gi

– no 1,5% no IKP LietuvÇ l¥dz 5% IgaunijÇ.

Tas pats attiecas uz valsts ieguld¥jumu apmïru, ¿emot vïrÇ devi¿desmitajos gados

ES vïrojamo lejupsl¥di, kuru ¥patsvars procentos no IKP pïc neto rÇd¥tÇjiem k∫st

mazÇks, nekÇ tas ir Amerikas SavienotajÇs Valst¥s (3,3% pret 2,4% 2003. gadÇ).

Š¥ kopïjÇ lejupsl¥de ir jo vairÇk uztraucoša jo ¥paši tÇpïc, ka tÇ kaitï prioritÇrajÇm

jomÇm, kuras identificïtas Lisabonas stratïÆijÇ: visas Eiropas interesïm svar¥gi

projekti, piemïram, starpvalstu t¥klu infrastruktras un zinÇšanu joma (pïtniec¥ba,

jauninÇjumi, izgl¥t¥ba un apmÇc¥ba)

ŠajÇ sakarÇEiropadomes apstiprinÇtÇEiropas Att¥st¥bas iniciat¥va un programma

Quick Start izmantojama, lai mobilizïtu ieguld¥jumus infrastruktru un zinÇšanu

jomÇ.


13

kg402396_LV 9/03/04 11:53 Page 13

… jo ¥paši pïtniec¥bÇ un attiec¥bÇ uz jauninÇjumiem …

KopumÇ pasÇkumu ¥stenošana nolkÇ sekmït ieguld¥jumus pïtniec¥bÇ un veidot

tiem labvïl¥gÇku vidi bijusi fragmentÇra un neakt¥va. JaunÇkie pieejamie rÇd¥tÇji

(2001. gads) liecina par to, ka kopïjie ieguld¥jumi P&A Eiropas Savien¥bÇ tuvojas

2% no IKP, bet vidïjais gada pieauguma koeficients ir 4% (1997.-2002. gads), kas

ir piln¥gi nepietiekami, lai sasniegtu mïr˙i 3% 2010. gadÇ. Lai gan vairums dal¥bvalstu

un pievienošanÇs dal¥bvalstu izvirz¥jušas mïr˙us pïtniec¥bai paredzïto izdevumu

palielinÇšanai, tikai dažas no tÇm varïjušas tos iek∫aut budžetÇ, un bieži vien ir

vajadz¥gi pasÇkumi, lai celtu šo izdevumu efektivitÇti.

TurklÇt, neskatoties uz notur¥gu progresu – piemïram var minït vairÇkas Eiropas

tehnoloÆiju platformas – Eiropas pïtniec¥bas telpa nav piln¥bÇ att¥st¥ta. ŠajÇ sakarÇr¥c¥bas plÇns “Ieguld¥jumi pïtniec¥bÇ”, ko Padome pie¿ïma 2003. gadÇ, ir pirmais

svar¥gais solis šÇ mïr˙a sasniegšanai (7). Visbeidzot, ja pašreizïjÇs tendences

nemain¥sies, Eiropa piedz¥vos augsti kvalificïtu pïtnieku trkumu. Neskatoties uz

to, ka pïtnieku skaits ES ir nedaudz pieaudzis no 5,4 uz 1000 strÇdÇjošajiem

1999. gadÇ l¥dz 5,7 2001. gadÇ, tas ir krietni zem rÇd¥tÇja tajÇs valst¥s, kuras

ir pietuvojušÇs vai sasniegušas ES P&A ieguld¥jumu mïr˙i 3% (ASV 8,1/1000;

JapÇna 9,1/1000) (8).


14

PROGRAMMA QUICK START

Programma Quick Start ir Eiropas Att¥st¥bas iniciat¥vas svar¥gÇkÇ da∫a. TÇ paredz mobilizït

politiskÇs saist¥bas un resursus prioritÇrajiem ieguld¥jumu projektiem, kas svar¥gi visas Eiropas

interesïm. Š¥ programma, kas varïtu att¥st¥ties tÇlÇk, ja citos projektos tiks ievïroti definïtie

kritïriji, aptver 54 starpvalstu ieguld¥jumu “uzs�

kšanai gatavus” projektus, kuri izvïlïti sadarb¥bÇ

ar Eiropas Invest¥ciju banku, rp¥gi izvïrtïjot prioritÇtes un vajadz¥bas, ievïrojot objekt¥vus un

skaidrus kritïrijus un potenciÇlos finansïjuma avotus Kopienas l¥men¥ un valstu l¥men¥.

• 31 projekts ar budžetu EUR 38 miljardi l¥dz 2010. gadam attiec¥bÇ uz Eiropas komunikÇciju t¥klu

(TEN) transporta t¥kla pÇrrobežu posmiem. Nav jaunu prioritÇšu, bet tiek identificïti segmenti,

attiec¥bÇ uz ko darbi var tikt sÇkti 3 gadu laikÇ.

• 15 projekti ar budžetu EUR 10 miljardi l¥dz 2010. gadam galvenajos TEN enerÆïtikas projektos.

• 8 projekti ar budžetu EUR 14 miljardi attiec¥bÇ uz Çtrdarb¥bas komunikÇciju t¥klu, P&A un

jauninÇjumiem.

• Kopïjais gada budžets EUR 10 miljardi (EUR 6 miljardi no Eiropas Savien¥bas un valsts budžeta

resursiem, t.i., apmïram 0,05% no ES IKP). PubliskÇ un privÇtÇ finansïjuma attiec¥ba ir 60/40.

PrivÇtajam finansïjumam ir vajadz¥gas regulat¥vas reformas un novatoriski finansïšanas mehÇnismi,

izmantojot EK budžetu un EIB grupu. Ievïrojot pašreizïjos finanšu plÇnus, rezerve turpmÇkai

pÇrdalei ir neliela.

(7) COM(2003) 226 gal¥gÇ versija. Ieguld¥jumi pïtniec¥bÇ: r¥c¥bas plÇns Eiropai.(8) Avots: Trešais Eiropas zi¿ojums par zinÇtnes un tehnoloÆijas indikatoriem un galvenajiem

skait∫iem 2003. gadÇ.

kg402396_LV 9/03/04 11:53 Page 14

… un izgl¥t¥bÇ un apmÇc¥bÇ

Cilvïkresursos veiktie valsts un privÇtie ieguld¥jumi joprojÇm ir nepietiekami. Ja

IKP procentos izteiktus valsts ieguld¥jumus, kas ES atvïlïti izgl¥t¥bai (4,9%), var

piel¥dzinÇt ieguld¥jumiem Amerikas SavienotajÇs Valst¥s (4,8%), un tie ir pat

pÇrÇki par JapÇnas (3,6%) ieguld¥jumiem, tad privÇto ieguld¥jumu l¥menis ir

ievïrojami zemÇks (9). PrivÇtais sektors, sal¥dzinot ar ES, iegulda tr¥s reizes vairÇk

JapÇnÇ un piecas reizes vairÇk Amerikas SavienotajÇs Valst¥s. Nesen veiktie

pït¥jumi liecina par to, ka papildu apmÇc¥bas gads var paaugstinÇt tipiskas Eiropas

valsts produktivitÇti par 6,2%. Šis uzlabojums jo ¥paši augsts ir DienvideiropÇ,

sasniedzot 9,2% attiec¥bÇ uz PortugÇli (10).

Tomïr nepietiek vienkÇrši palielinÇt ieguld¥jumus cilvïkresursos – ir skaidrs, ka

ieguld¥jumiem ir jÇbt efekt¥vÇkiem, tas noz¥mï, ka ir jÇidentificï tÇs izgl¥t¥bas un

apmÇc¥bas jomas, kurÇs atdeve ir vislielÇkÇ (11). ŠajÇ sakarÇPadome pagÇjušÇ gada

maijÇ pie¿ïma standarta l¥me¿us izgl¥t¥bas un apmÇc¥bu sistïmu reformas

strukturïšanai. Kop¥gÇ zi¿ojuma projekts, kas Padomei un Komisijai ir jÇiesniedz

pavasara Eiropadomï, norÇda uz noz¥m¥giem trkumiem.


15

ZINÅŠANU EIROPA: IZGL±T±BAS/APMÅC±BAS STANDARTA

L±MEøI

• Pieaugušo proporcionÇlÇ da∫a vecuma grupÇ no 25 l¥dz 64 gadiem, kuri sasnieguši augstÇkÇs

vidïjÇs izgl¥t¥bas l¥meni, ir main¥jusies no 55,4% 1995. gadÇ uz 64,6% 2002. gadÇ. Attiec¥bÇ uz

vecuma grupu no 20 l¥dz 24 gadiem jauno dal¥bvalstu vidïjais rÇd¥tÇjs ir augstÇks par l¥meni

pašreizïjÇ ES (86% attiec¥bÇ pret 73%).

• To jauniešu skaits, kas aiziet no skolu sistïmas bez kvalifikÇcijas, sasniedz 18,1% 2003. gadÇ.

Tas tomïr ir ∫oti tÇlu no mïr˙a 10% 2010. gadÇ, un rÇd¥tÇjs, kas raksturo situÇciju PortugÇlï (41,1%

2003. gadÇ), joprojÇm ir ∫oti augsts; šajÇ sakarÇ ir vajadz¥ga tl¥tïja r¥c¥ba.

• Pieaugušo l¥dzdal¥ba mžizgl¥t¥bÇ un apmÇc¥bÇ ir jtami augusi pïdïjo gadu laikÇ, sasniedzot

8,5% 2002. gadÇ. Tomïr mïr˙im paaugstinÇt šo rÇd¥tÇju l¥dz 12,5% 2010. gadÇ bs jÇpieliek

lielÇkas ples, jo ¥paši, ¥stenojot pielÇgotas valstu stratïÆijas.

• 17,2% jauno eiropiešu 15 gadu vecumÇ nav minimÇlo obligÇto iema¿u (las¥tprasme, rakst¥t un

rï˙inÇt prasme).

(9) COM(2003) 685 gal¥gÇ versija. Izgl¥t¥ba un apmÇc¥ba 2010. gadÇ – Lisabonas stratïÆijas panÇkumiir atkar¥gi no neatliekamÇm reformÇm (kopïjÇ starpposma zi¿ojuma projekts).

(10) Avots: “Cilvïkresursi globÇlÇ un uz zinÇšanÇm balst¥tÇ ekonomikÇ”, A. de la Fuente un A. Čikone. Pït¥jums NodarbinÇt¥bas un sociÇlo lietu ÆenerÇldirektorÇtam, 2003.

(11) Skat¥t “Efekt¥vi ieguld¥jumi izgl¥t¥bÇ un apmÇc¥bÇ – izš˙iroši svar¥gi Eiropai”, COM(2002) 779gal¥gÇ versija un “ES ekonomika: pÇrskats par 2003. gadu”, (4. noda∫a par izgl¥t¥bu, apmÇc¥buun izaugsmi), ECFIN/391/03.

kg402396_LV 9/03/04 11:53 Page 15

2.3. Msu iekš�

j�

tirgus un konkur�

tsp�

jas trkumi

Nepietiekami ieguld¥jumi stratïÆiskajÇs pïtniec¥bas un jauninÇjumu jomÇs ar¥ skarmsu konkurïtspïju. TajÇ pašÇ laikÇ, ja iekšïjÇ tirgus darb¥ba nav sekm¥ga, nevarizveidot vidi, kura btu labvïl¥ga uz¿ïmumu att¥st¥bai, un uzlabot msu ekonomikaskonkurïtspïju. Pašreiz, neskatoties uz pagÇjušajÇ desmitgadï paveikto, joprojÇmnav sasniegts iekšïjÇ tirgus potenciÇls. Vïrojami vairÇki negat¥vi simptomi, tÇpïcir jÇr¥kojas nekavïjoties (12).

– Eiropas Savien¥ba piedz¥vo produktu tirgus integrÇcijas palïninÇšanos. ApstÇjusiespÇrrobežu rpnieciskÇ tirdzniec¥bas att¥st¥ba, 2001. gadÇ pieaugums bija tikai2,5%, un tad 2002. gadÇ tÇ piedz¥voja kritumu par 0,3%. TurklÇt pïdïjo piecu,sešu gadu laikÇ visÇ ES apstÇjies ir ar¥ cenu tuvinÇšanÇs process. Nelieli ir ar¥pÇrrobežu ieguld¥jumi. TurklÇt joprojÇm pÇrÇk daudz tehnisku š˙ïrš∫u kavïprečubr¥vu apgroz¥bu. Visbeidzot, patïrïtÇju uztic¥bas trkums pÇrrobežu dar¥jumiemun elektroniskajai tirdzniec¥bai kavï br¥vÇs pÇrrobežu konkurences potenciÇlupalielinÇt msu konkurïtspïju.

– JoprojÇm vïrojama liela iekšïjÇ tirgus sadal¥t¥ba pakalpojumu nozarï, jo ¥pašiizplat¥šanas un mazumtirdzniec¥bas jomÇ. Pakalpojumu nozare veido 70% noIKP. Tomïr uz¿ïmumi un patïrïtÇji turpina ciest no daudziem ierobežojumiemattiec¥bÇ uz uz¿ïmumu veidošanu un pÇrrobežu pakalpojumu sniegšanu. Tasievïrojami ierobežo ES konkurïtspïju.

– T¥kla rpniec¥bas nozarïs tirgus vïl nav piln¥gi atvïrts, un ieguvumi saist¥bÇ arefektivitÇti, savstarpïju savienojam¥bu un piegÇžu droš¥bu ES vïl netiek piln¥giizmantoti. SituÇcija dažÇdÇs pievienošanÇs valst¥s ir atš˙ir¥ga. VairumspievienošanÇs valstu ir atcïlušas savu telekomunikÇciju tirgu regulïjumu. SlovïnijÇun PolijÇ vairÇk kÇpuse elektr¥bas tirgu jau ir atvïrti konkurencei. Tomïr daudzÇspievienošanÇs valst¥s šajÇs nozarïs nav reÇlas konkurences.

– Vienlaikus vairÇkus msu konkurïtspïjas palielinÇšanas nolkÇ iecerïtusstratïÆiskus pasÇkumus joprojÇm blo˙ïpolitiskÇs gribas trkums. TÇdïjÇdi tÇdasreformas kÇ, piemïram, Kopienas patents, profesionÇlo kvalifikÇciju atz¥šanaES, intelektuÇlÇ ¥pašuma ties¥bu ieviešana un konsolidïtais kopïjais pamatsuz¿ïmumu ie¿ïmumu aplikšanai ar nodokli joprojÇm nepastÇv, kas traucï iekšïjÇtirgus att¥st¥bu.

– Visbeidzot, pïdïjo mïnešu laikÇ jtami pazeminÇjies ar iekšïjo tirgu saist¥todirekt¥vu transponïšanas l¥menis – 2002. gada maijÇ tas bija 98,2%, bet 2003. gadanovembr¥ jau 97,3%. ±rija un PortugÇle panÇkusi lielÇko progresu, tajÇ pašÇ laikÇBe∫ÆijÇ nepaveiktÇ apjoms ir jtami uzkrÇjies. Vien¥gi DÇnija, SpÇnija, Somija,±rija un ApvienotÇ Karaliste ievïro BarselonÇ transponïšanai noteikto mïr˙al¥meni 98,5%. Be∫ÆijÇ, FrancijÇ un VÇcijÇ šis l¥menis ir 96,5% ar vairÇk nekÇ 53direkt¥vÇm, kuras vïl ir jÇtransponï. TurklÇt DÇnija, Somija un PortugÇle irvien¥gÇs dal¥bvalstis, kam nav par diviem gadiem ilgÇkas aizkavïšanÇstransponïšanÇ. SituÇcija ir vïl bïd¥gÇka attiec¥bÇ uz direkt¥vÇm, kas pie¿emtassaska¿Ç ar Lisabonas stratïÆiju.


16

(12) COM(2004) 22 gal¥gÇ versija. IekšïjÇ tirgus stratïÆijas ieviešanas zi¿ojums (2003-2006).

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 16

– Papildus transponïšanai, kas ir obligÇtais minimums, dal¥bvalst¥m ir ar¥pienÇkums

¥stenot dz¥vï šos noteikumus, lai nodrošinÇtu šo reformu spïkÇ stÇšanos. Tomïr

pÇrkÇpumu tiesved¥bu skaits joprojÇm pÇrsniedz tkstoti, šo pïdïjo gadu laikÇpanÇktais to skaita samazinÇjums ir tikai 3%.

Tomïr ir jÇnorÇda ar¥ uz pozit¥vÇm pÇrmai¿Çm, kas btu jÇatbalsta un jÇpadzi∫ina.

– Finanšu tirgu noš˙irt¥ba joprojÇm ir galvenais trkums ES uz¿ïmïjdarb¥bÇ, ¥paši

sal¥dzinÇjumÇ ar ASV. Jtams progress, protams, ir panÇkts attiec¥bÇ uz Finanšu

pakalpojumu r¥c¥bas plÇnu, par kuru var teikt, ka tas praktiski ir ¥stenots. TuvÇkajÇlaikÇ ir jÇpie¿em daži svar¥gi pasÇkumi, lai tiktu ¥stenotas Eiropadomes saist¥bas

izpild¥t R¥c¥bas plÇnu l¥dz 2005. gadam. NolkÇnodrošinÇt ieguvumus pilnÇmïrÇ,svar¥gÇkais ir savlaic¥gi un pareizi ieviest pasÇkumus un faktiski piemïrot tos.

– FiskÇlo traucïjumu likvidïšana ir prioritÇte uz¿ïmumu konkurïtspïjas

uzlabošanai. Šeit ir zinÇmi sasniegumi. Pie¿emti nodok∫u ties¥bu akti ar mïr˙i

samazinÇt traucïjumus iekšïjÇ tirg. TÇpat ir izmain¥ts nodok∫u rež¥ms, ko piemïrodividendïm starp mÇtesuz¿ïmumiem un filiÇlïm, lai novïrstu jebkÇdu divkÇršu

aplikšanu ar nodok∫iem un fiskÇlus š˙ïrš∫us pÇrrobežu darb¥bÇm.

– Ar¥ labvïl¥ga reglamentïjoša vide noz¥m¥ga konkurïtspïjas paaugstinÇšanai.

ŠajÇ sakarÇ 2003. gada starpiestÇžu nol¥guma noslïgšanai par likumdošanas

procesa uzlabošanu btu jÇsekmï efekt¥vÇki, elast¥gÇki un vienkÇršÇki Kopienas

reglamentïjošie noteikumi. Noz¥m¥gs veikums, kas ir jÇizmanto, ir ar¥ tas, ka

Komisija ieviesusi instrumentu ietekmes anal¥zei un tÇdu alternat¥vu

reglamentïjošu instrumentu definïjumus kÇ kop¥gs regulïjums un patstÇv¥gs

regulïjums.


17

“LISABONAS” DIREKT±VU TRANSPON�

ŠANA

Eiropas Savien¥ba Lisabonas strat��

ij�

(13) ir pie¿�

musi vair�

k nek�

70 direkt¥vas, kam btu

jÇnodrošina lielÇka saska¿ošana un kop¥gs reglamentïjošs pamats, lai stiprinÇtu iekšïjo tirgu,

msu konkurïtspïju un, visbeidzot, msu att¥st¥bas potenciÇlu. L¥dz 2003. gada beig�

m btu

bijis j�

transpon�

40 direkt¥vas.

• Dal¥bvalstu vid�

jais transpon�

šanas l¥menis ir tikai 58,3% attiec¥b�

uz š¥m 40 direkt¥v�

m,

un tas ir bïd¥gs rÇd¥tÇjs.

• DÇnijai, SpÇnijai un ItÇlijai ir labÇkie rÇd¥tÇji (transponïti 75% l¥dz 85% "Lisabonas" direkt¥vu),

taj�

paš�

laik�

Francija, V�

cija un Grie˙ija uzkr�

j liel�

kos nepadar¥t�

apjomus (šo valstu rÇd¥tÇji

ir intervÇlÇ no 35% l¥dz 42%).

• Tikai 7 no š¥m 40 direkt¥v�

m ir transpon�

tas vis�

s dal¥bvalst¥s.

• Direkt¥vu netranspon�

šana aizkav�

Eiropas Savien¥bai svar¥gas reformas: elektroniskajÇ

tirdzniec¥bÇ, elektroniskajÇ sazi¿Ç, pasta pakalpojumos, attiec¥bÇ uz pirmo dzelzce∫a direkt¥vu

paketi, atjaun¥gÇs enerÆijas elektr¥bas tirgiem, utt.

(13) Direkt¥vu saraksts un dal¥bvalstu transponïšanas informÇcija atrodama Lisabonas stratïÆijast¥mek∫a vietnï http://europa.eu.int/comm/lisbon_strategy/index_en.html

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 17

– Visbeidzot, ir svar¥gi iekšïjÇ tirg

ar¥ turpmÇk saglabÇt stipras konkurences

politiku, lai nodrošinÇtu un nostiprinÇtu konkurïtspïju. ŠajÇ jomÇ konstatïtszinÇms progress, jo ¥paši tas attiecas uz samazinÇjumu valsts atbalsta vidïjÇ l¥men¥(kam ir tendence nostiprinÇties l¥men¥ 0,7% no IKP), kÇ ar¥ tÇ pÇrorientïšanuhorizontÇliem mïr˙iem. TurklÇt Padome ir panÇkusi to, ka ir sastÇd¥ts politisksl¥gums par likumdošanas paketi attiec¥bÇ uz uz¿ïmumu sapl

šanas gad¥jumiemun to kontroli, kas tagad dal¥bvalst¥m nekavïjoties ir jÇievieš.

2.4. Att¥st¥ba joproj�

m nav pietiekami notur¥ga

Ir svar¥gi, lai intens¥va att¥st¥ba, kuras pamatÇ ir stabila nodarbinÇt¥ba un

produktivitÇte, b

tu ar¥ ilgtspïj¥ga att¥st¥ba. Lisabonas stratïÆija paredz att¥st¥bas

modeli, kas ∫auj pastÇv¥gi uzlabot eiropiešu dz¥ves standartus un kvalitÇti, pateicoties

intens¥vai ekonomikas att¥st¥bai, tajÇpašÇ laikÇnodrošinot augstu sociÇlÇs kohïzijas

un vides aizsardz¥bas l¥meni. Apstiprinot vidïja termi¿a un ilgtermi¿a perspekt¥vu,

šis modelis lielÇkÇ mïrÇ norÇda uz politiku savstarpïjo atkar¥bu un

komplementaritÇti: intens¥va att¥st¥ba ir svar¥ga sociÇlÇs kohïzijas nostiprinÇšanai

un vides saglabÇšanai, tÇpat kÇ sociÇlajai politikai un vides politikai ir jÇsekmïatt¥st¥ba.

2.4.1. Soci�

l�

s koh�

zijas nostiprin�

šana

Eiropadome izvirz¥jusi mïr˙i nodrošinÇt izš˙irošu virz¥bu nabadz¥bas samazinÇšanai

laikÇ l¥dz 2010. gadam. ŠajÇ sakarÇ ir jÇnorÇda, ka vairÇkÇs dal¥bvalst¥s joprojÇm

ir reÇls nabadz¥bas pieauguma risks galvenokÇrt sakarÇ ar bezdarba pieaugumu,

bet ar¥ sakarÇ ar to, ka sociÇlÇs aizsardz¥bas un pensiju sistïmas nav notur¥gas.

Neskatoties uz progresu devi¿desmitajos gados, to personu skaits, ko apdraud

nabadz¥ba, 2001. gadÇ ES joprojÇm ir ∫oti augsts – 55 miljoni vai 15% no kopïjÇ

iedz¥votÇju skaita, turklÇt pusei no tiem šis risks ir pastÇv¥gs. Šis risks ir lielÇks

Dienvideiropas valst¥s un ±rijÇ, kur tas sasniedza augstÇko l¥meni 2001. gadÇ (21%).

Š¥ parÇd¥ba ir jo ¥paši saist¥ta ar bezdarbu, jo ar to saskaras 38% bezdarbnieku.

TÇ skar ar¥ daudzbïrnu Æimenes, gados vecÇkas sievietes, kuras dz¥vo vienas, kÇar¥ Æimenes, kurÇs bïrnus audzina tikai tïvs vai tikai mÇte (tostarp to Æime¿u,

kurÇs bïrnus audzina mÇte, ir 71%). PïdïjÇ minïtajÇ gad¥jumÇ risks ir ∫oti augsts

ApvienotajÇ Karalistï (50%) un N¥derlandï (45%).

Atbilst¥gi Lisabonas stratïÆijai un pamatojoties uz kop¥giem mïr˙iem, dal¥bvalstis

kopš 2001. gada ir att¥st¥jušas un ¥stenojušas sociÇlÇs integrÇcijas stratïÆijas saist¥bÇar Padomes un Komisijas kop¥gÇ zi¿ojuma projektu par sociÇlo integrÇciju (14).

Jaunie valstu r¥c¥bas plÇni (VRP) liecina par ievïrojamu darbu, ko vairumÇdal¥bvalstu veic, lai noteiktu valst¥ sasniedzamos mïr˙us.


18

(14) COM(2003) 773 gal¥gÇ versija.

kg402396_LV 9/03/04 16:20 Page 18

2.4.2. PlašÇka vides problïmu ievïrošana

Vides jomÇ dal¥bvalstu veikums kopumÇ joprojÇm ir nepietiekams. Pïc tÇ varspriest, ka nav skaidras izpratnes par to, ka att¥st¥ba var kaitït videi un vidïjÇtermi¿Ç un ilgtermi¿Ç izrÇd¥ties neprodukt¥va.

No otras puses, dabas resursu efekt¥vÇks izmantojums sekmï ekonomikasproduktivitÇti, tajÇ pašÇ laikÇ mazinot vides degradïšanos; gaisa piesÇr¿ojuma untrokš¿a samazinÇjums var novïrst nopietnus kaitïjumus vesel¥bai; satiksmessastrïgumu problïmas novïršana ietaupa laiku un l¥dz ar to ar¥ kÇ indiv¥du, tÇuz¿ïmumu izmaksas. TÇpat dinamiskÇka ekonomika, iespïjams, ∫aus izveidot

labÇku vidi, ja ar straujÇku izaugsmi saist¥tas ÇtrÇkas kapitÇla apgroz¥bas iznÇkumsir tas, ka plašÇk tiek izplat¥tas jaunÇs tehnoloÆijas, kas bieži ir energoefekt¥vÇkas,un tÇpïc tÇs mazÇk piesÇr¿o vidi nekÇ iekÇrtas, ko tÇs aizstÇj.

Devi¿desmitajos gados Eiropas Savien¥bas siltumn¥cas efektu izraisošo gÇzuemisijas samazinÇjÇs par 3,5%, kas atbilst gandr¥z pusei no ES saist¥bÇm laikÇ no2008. gada l¥dz 2012. gadam samazinÇt savas emisijas par 8%, sal¥dzinot ar l¥meni1990. gadÇ. Tomïr š¥ pozit¥vÇ tendence main¥jÇs 2001. gadÇ. Piecas valstis, kaspÇrstÇv vairÇk kÇ 50% ES emisiju, pašreiz ir ce∫Ç uz to, lai tiktu izpild¥ti to Kiotouzdevumu sadales l¥guma mïr˙i (Luksemburga, VÇcija, ApvienotÇ Karaliste,Francija un Zviedrija). Virknï citu valstu (Austrija, Be∫Æ

ija, ItÇlija un N¥derlande)joprojÇm nekas nav main¥jies, un to emisijas pÇrsniedz devi¿desmito gadu l¥me¿us.VislielÇko satraukumu rada tendence ±rijÇ, SpÇnijÇ un PortugÇlï. Lai gan saska¿Çar uzdevumu sadales l¥gumu š¥s valstis var palielinÇt savas emisijas, sal¥dzinot ar1990. gada l¥me¿iem, attiec¥gi apmïrÇ no13% l¥dz 27%, š¥s pielaides jau irpÇrsniegtas.

Devi¿desmitajos gados, ES ekonomikas energoefektivitÇtes rÇd¥tÇjiem uzlabojoties,enerÆijas intensitÇtes rÇd¥tÇji samazinÇjÇs par 11%. Lai gan lielÇmïrÇ šÇdu iznÇkumuvar skaidrot ar tÇdiem ÇrkÇrtas notikumiem kÇVÇcijas atkalapvienošanÇs, pÇrskataperiodÇ visÇm dal¥bvalst¥m energointensitÇtes rÇd¥tÇjs ir samazinÇjies vai saglabÇjiesiepriekšïjÇ l¥men¥. Ekonomikas att¥st¥bÇ nokavïtÇ atg

šanas procesu ar atbilstošuenerÆijas vajadz¥bu pieaugumu nevar uzskat¥t par obligÇtu, piemïrs ir ±rija, kurpïdïjos gados paralïli intens¥vai ekonomikas att¥st¥bai vïrojami j

tami enerÆijasintensitÇtes uzlabojumi. Neskatoties uz pozit¥vu att¥st¥bu, devi¿desmito gadu laikÇkopïjais enerÆijas patïri¿š turpinÇjis pieaugt vidïji par 1% gadÇ.

TurklÇt atjaun¥gÇs enerÆijas da∫a ir maza, apmïram 6%. PïdïjÇs prognozes skaidri

norÇda, ka, ja netiks veikti papildu pasÇkumi, ES nesasniegs savu indikat¥vo mïr˙i– 12% 2010. gadÇ. TÇpat nav pÇrliec¥bas, ka ES spïs sasniegt savu mïr˙i – 22% brutoelektr¥bas patïri¿š no atjaun¥gÇs enerÆijas avotiem 2010. gadÇ.

Skait∫i attiec¥bÇ uz 2002. gadu liecina par noš˙iršanos starp IKP att¥st¥bu un

transporta apjoma pieaugumu. DažÇs valst¥s patiešÇm ir relat¥va transporta apjomapieauguma samazinÇšanÇs, tomïr iespïjams, ka tÇ ir ¥slaic¥ga parÇd¥ba un ka l¥dzar sagaidÇmo ekonomiskÇs aktivitÇtes atsÇkšanos att¥st¥ba atsÇksies ar¥ transportanozarï. DaudzÇs valst¥s transporta apjoma pieaugums joprojÇm ir augstÇks nekÇIKP pieaugums.

ProblemÇtiskas ir ar¥ tÇdas tendences kÇ, piemïram, augsnes erozija, bioloÆiskÇsdaudzveid¥bas samazinÇšanÇs un

dens un gaisa kvalitÇtes pÇrmai¿as.


19

kg402396_LV 9/03/04 16:20 Page 19

ILGTSPîJ±GA ATT±ST±BA UN KOPIENAS POLITIKAS 2003. GADÅ

Eiropas l¥men¥ daudz dar¥ts, lai sekmïtu sinerÆismu starp politikÇm un ilgtspïj¥bu ilgtermi¿Ç.

• KopïjÇs lauksaimniec¥bas politikas reforma, atbilst¥gi kurai atbalstu pÇrorientï par labu

ilgtspïj¥gai lauksaimniec¥bai; tÇda vienota maksÇjuma ieviešana, kurš btu piln¥gi vai da∫ïji

neatkar¥gs no ražošanas un kuru paredzïts pieš˙irt katrai atseviš˙ai saimniec¥bai, kopÇ ar pras¥bu

gÇdÇt par to, lai izmantojamÇs zemes tiktu uzturïtas labos lauksaimnieciskos un vides apstÇk∫os.

• Lïmums par enerÆijas produktu aplikšanu ar nodok∫iem.

• Komisija ieviesusi ietekmes novïrtïjuma mehÇnismu, ko pakÇpeniski piemïros visiem

noz¥m¥giem priekšlikumiem. KopÇ ar ekonomisku sociÇlu un vides anal¥zi tas ir jau piemïrots

noz¥m¥giem likumdošanas priekšlikumiem 2003. gada laikÇ.

• Piemïram var minït jaunos reglamentïjošos noteikumus attiec¥bÇ uz ̇ ¥miskÇm vielÇm. Izvïrtïjot

varbtïjo ietekmi uz ekonomiku, sabiedr¥bu un vidi un ¥stenojot atklÇtas un plašas apspriedes

ar visÇm ieinteresïtajÇm personÇm projekta sagatavošanas posmÇ, tika ierosinÇta rentabla un

l¥dzsvarota sistïma.

• Visbeidzot, Eiropas Savien¥ba izvirz¥jusi skaitliski izteiktus mïr˙us atjaun¥go enerÆiju jomÇ(22% “za∫ajai elektr¥bai” un 5,75% biodegvielai 2010. gadÇ).

2.4.3. Ierobežota ilgtspïj¥gas att¥st¥bas stratïÆijas ieviešana

Eiropas un valstu l¥men¥ turpinÇjušies centieni ¥stenot ilgtspïj¥gu att¥st¥bas politikas

stratïÆiju. Saska¿Ç ar Gïteborgas Eiropadomi Lisabonas stratïÆijÇ uzsvïrts, ka ir

jÇgÇdÇ par to, lai politikas izstrÇdï reÇli un saska¿oti vïrÇ tiktu ¿emts ekonomikas,

sociÇlais un vides aspekts un pilnÇmïrÇ tiktu izmantots šo triju elementu sinerÆisms.

Visas dal¥bvalstis un vairums pievienošanÇs valstu pie¿ïmušas ilgtspïj¥gas att¥st¥bas

stratïÆijas. TÇm b

tu jÇpastiprina to p

li¿i, lai turpinÇtu tÇlÇk att¥st¥t un ¥stenot š¥sstratïÆijas. SÇkotnïji apl

kojot pastÇvošÇs stratïÆijas, var redzït, ka tÇs ir ÇrkÇrt¥gi

daudzveid¥gas un atspogu∫o ¥pašo situÇciju katrÇ atseviš˙Ç valst¥. DaudzÇs stratïÆijÇs

vides dimensija ir pamattïma. Protams, vairumÇ stratïÆiju ilgtspïj¥gas att¥st¥bas

jautÇjums izvïrsts, aptverot tÇ tr¥s dimensijas un iek∫aujot skaidrus sociÇlus un ar

ekonomiku saist¥tus mïr˙us. ˛eogrÇfiskais skat¥jums dažÇdÇs stratïÆijÇs ir ∫oti

atš˙ir¥gs; dažÇs no tÇm uzman¥ba pievïrsta vispirms vai vien¥gi pašmÇju prioritÇtïm,

citÇs apl

koti ar¥ globÇli jautÇjumi; dažÇs no tÇm noz¥m¥ga ir teritoriÇlÇ dimensija,

tajÇ pašÇ laikÇ citÇs – gluži pretïji. Visbeidzot, dažu stratïÆiju pamatÇ ir nozaru

princips – piemïram, transports, lauksaimniec¥ba, zivsaimniec¥ba utt., tajÇpašÇ laikÇcitas strukturïtas pïc tematisku prioritÇšu jautÇjumiem – piemïram, klimata

pÇrmai¿as, bioloÆiskÇs daudzveid¥bas aizsardz¥ba, resursu izmantojums utt.

Eiropas l¥men¥ Gïteborgas ilgtspïj¥gas att¥st¥bas stratïÆiju atkal izvïrtïs šÇ gada

beigÇs. Šis izvïrtïjums dos iespïju novïrtït tiktÇl ¥stenoto progresu un izvïrtït

savstarpïjÇs saiknes iznÇkumiem atbilst¥gi 2002. gada pasaules samitam ilgtspïj¥gas

att¥st¥bas jautÇjumÇ, Eiropas Savien¥bas un valstu ilgtspïj¥gas att¥st¥bas stratïÆijÇm,

un apzinÇt prioritÇrÇs darb¥bas, kas vajadz¥gas, lai paÇtrinÇtu reformas gaitu.


20

kg402396_LV 9/03/04 16:20 Page 20

2.5. ±stenoto sasniegumu bilance

PašreizïjÇs situÇcijas anal¥ze ∫auj noš˙irt dal¥bvalstis ar relat¥vi labÇkiem kopïjiem

rÇd¥tÇjiem uz šo br¥di (DÇnija, Luksemburga, N¥derlande, Austrija, Zviedrija un

ApvienotÇ Karaliste) un tÇs, kurÇs pïc jaunÇkajiem pašreiz pieejamajiem datiem

situÇcija ir relat¥vi sliktÇka (Grie˙ija, SpÇnija, ItÇlija un PortugÇle) (15). Pïc četriem

Lisabonas stratïÆijas ieviešanas gadiem tÇpat ir svar¥gi sal¥dzinÇt kopš 1999. gada

dal¥bvalst¥s veikto. Be∫Æija, Francija un Grie˙ija ir paveikušas diezgan daudz, tajÇpašÇ laikÇVÇcijas, Luksemburgas, Austrijas un PortugÇles veikums liek vilties (16).

S¥kÇka anal¥ze jau skaidrÇk norÇda uz to, ka grt¥bas joprojÇm ir visÇs dal¥bvalst¥sun ka tÇm visÇm ir jÇpieliek papildu pli¿i.

2. pielikumÇ redzams katras dal¥bvalsts sniegums saist¥bÇ ar galvenajÇm jomÇm,

kur reformas vïl nav pabeigtas.

Pat da∫ïjs Lisabonas stratïÆijas reformu ¥stenojums, š˙iet, ir nesis aug∫us attiec¥bÇuz nodarbinÇt¥bu. Neskatoties uz to, ka starpposma mïr˙is attiec¥bÇ uz 2005. gadu

netiks sasniegts, nodarbinÇt¥bas mïr˙a l¥menis paliek spïkÇ, ja septi¿os gados, kas

ir atlikuši l¥dz 2010. gadam, nodarbinÇt¥bas pieauguma temps bs l¥dz¥gs tam, kÇds

tika panÇkts devi¿desmito gadu beigÇs. SpÇnijai un mazÇkÇmïrÇ ItÇlijai ir izdevies

kopš 1999. gada uzturït darba vietu izveides procesu relat¥vi akt¥vu. Sieviešu

nodarbinÇt¥bas rÇd¥tÇju att¥st¥ba bijusi relat¥vi pozit¥va, da∫ïji pateicoties tam, ka

uzlabojusies bïrnu aprpe. SituÇcija ir atš˙ir¥ga attiec¥bÇuz gados vecÇku strÇdÇjošo

nodarbinÇt¥bas l¥meni, kur 2010. gadam izvirz¥tais mïr˙is š˙iet ir nereÇls pat tad,

ja konkrïti Somijai, Francijai un N¥derlandei kopš 1999. gada ir izdevies paaugstinÇtšo l¥meni. Austrija un PortugÇle reÆistrïjusi cerïtajam neatbilst¥gas izmai¿as

attiec¥bÇ uz rÇd¥tÇjiem nodarbinÇt¥bas jomÇ kopš 1999. gada.

Attiec¥bÇ uz produktivitÇti att¥st¥ba bijusi relat¥vi pozit¥va komunikÇciju un

informÇcijas tehnoloÆiju nozarï, taču att¥st¥ba pakalpojumu nozarï un

tradicionÇlÇkÇs rpniec¥bas nozarïs liek baž¥ties. Komisijas vad¥tajos pït¥jumos

papildus darbaspïka novecošanÇs procesa faktoram tika atklÇts, ka Eiropas

Savien¥bÇ produktivitÇtes att¥st¥bÇ noz¥m¥gi ir četri sektori. Runa ir par

reglamentïjuma l¥meni, finanšu tirgu struktru, izstrÇdÇjumu tirgu vienot¥bas

l¥meni un ieguld¥jumu apjomu zinÇšanu jomÇ. JÇatz¥mï, ka darba produktivitÇtes

att¥st¥ba jo ¥paši strauja kopš 1999. gada bijusi Grie˙ijÇun ±rijÇ, taču produktivitÇtes

att¥st¥ba ItÇlijÇ un LuksemburgÇ tajÇ pašÇ periodÇ ir dr¥zÇk tÇda, kas neatbilst

cerïtajam.

Iepriekš minïto rÇd¥tÇju anal¥ze liecina par relat¥vi pozit¥vu finanšu tirgu reformu

att¥st¥bu, stagnÇciju izstrÇdÇjumu tirgu integrÇcijÇ un, jo ¥paši, par negat¥vajÇm

tendencïm attiec¥bÇ uz ieguld¥jumiem zinÇšanu jomÇ, kuri ne vien nav pieauguši


21

(15) Skat¥t 1. pielikuma 15. diagrammu, kurÇ apkopots visu dal¥bvalstu sniegums attiec¥bÇ uz14 strukturÇlajiem indikatoriem.

(16) Skat¥t 1. pielikuma 16. diagrammu.

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 21

tÇdÇ mïrÇ, kÇ tie ieguld¥jumi, kurus ¥steno msu galvenie konkurenti, bet ir

samazinÇjušies pïdïjo gadu laikÇ (neskatoties uz to, ka ieguld¥jumi uz¿ïmumos,

kas ¥stenoti ItÇlijÇ, kÇ ar¥SpÇnijÇun Grie˙ijÇkopš 1999. gada, ir auguši relat¥vi strauji).

Anal¥ze norÇda ar¥ uz to, ka ir svar¥gi, lai dažÇdos sektoros enerÆiski tiktu ieviestas

saska¿otas reformas ¥stenošanas stratïÆijas. Nepietiekama Lisabonas stratïÆijas

ieviešana varïtu rad¥t Eiropai ievïrojamas izmaksas saist¥bÇ ar samazinÇtu izaugsmi,

kavïtiem uzlabojumiem nodarbinÇt¥bas l¥men¥un pieaugošu atš˙ir¥bu ar att¥st¥tajÇmrpnieciskajÇm valst¥m izgl¥t¥bas un P&A jomÇ. Komisijas veiktie pït¥jumi liecina,

ka vienlaic¥ga un integrïta šo reformu veikšana var rad¥t potenciÇlo att¥st¥bas

palielinÇjumu ES par 0,5 l¥dz 0,75 procentu punktiem no IKP nÇkošajos piecos l¥dz

desmit gados.

Visbeidzot var teikt, ja zinÇms progress, jo ¥paši likumdošanas jomÇ, ir panÇkts

ilgtspïj¥gas att¥st¥bas jautÇjumÇ un attiec¥bÇ uz vides aspekta iek∫aušanu Kopienas

darb¥bÇ, ES joprojÇm ir grt¥bas panÇkt dažÇdu politiku sinerÆismu, jo ¥paši vides,

zinÇtnes un pïtniec¥bas un konkurïtspïjas politiku sinerÆismu. TÇda pati š¥ tendence

ir valstu l¥men¥; piemïram var minït SpÇniju, kur vispÇrïjie rÇd¥tÇji vides jomÇ, š˙iet,

ir pasliktinÇjušies kopš 1999. gada. Visbeidzot, SpÇnijÇ un FrancijÇ ¥stenotais

progress sociÇlÇs kohïzijas jautÇjumÇ ir relat¥vi pozit¥vi vïrtïjams, turpret¥PortugÇlïreÆistrïtais progress vïrtïjams gluži pretïji.


22

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 22

3. P R I O R I T Å T E S 2 0 0 4 . G A D Å : A K C E N T î TI E G U L D ± J U M U S , K O N K U R î T S P î J U U NN O D A R B I N Å T ± B U

ES vïl nav panÇkusi to, ka tiek sasniegti visi tÇs mïr˙i, jo ¥paši tÇpïc, ka dal¥bvalst¥sreformas nav ¥stenotas pienÇc¥gi.

Lisabonas stratïÆijas potenciÇla pamatÇ ir tÇs savu reizi vienota, savu reizi uznoteiktu mïr˙i virz¥ta pieeja politikÇm un ¥stenot paredzïtajÇm reformÇm, katramno elementiem citam citu pastiprinot. Vien¥gi š¥ vienotÇ, saska¿otÇ un sinhronizïtÇpieeja reformÇm var nodrošinÇt reformu optimizïšanu. Lai progresïtu, EiropasSavien¥bai tÇdïjÇdi ir jÇdarbojas saska¿oti šajÇs dažÇdajÇs prioritÇrajÇs jomÇs.

±stenoto sasniegumu bilancei btu jÇkalpo par pamudinÇjumu Eiropas Savien¥bai,lai apzinÇtu nozares, kurÇs btu jÇuztur reformas norises gaita, lielÇmïrÇnodrošinot

tÇs sekmïšanu, kÇ ar¥ tÇs, kurÇs ir vajadz¥ga enerÆiska r¥c¥ba, lai izlabotu negat¥vu

att¥st¥bas tendenci.

3.1. Reformas norises virz¥bas uzturïšana

ŠajÇ nolkÇ jo ¥paši ir jÇpanÇk progress attiec¥bÇ uz to, kÇ tiek ievïrots StabilitÇtes

un izaugsmes pakts 2004. un 2005. gadÇ, ¥paši dal¥bvalst¥s, kuru defic¥ts sasniedzispÇrmïr¥gus l¥me¿us.

Eiropas nodarbinÇt¥bas stratïÆija sniedz dal¥bvalst¥m atbalstu to pli¿os ¥stenotstruktrreformas savos darba tirgos. ŠajÇ sakarÇ Komisija pie¿ïma KopïjÇnodarbinÇt¥bas zi¿ojuma projektu, kas pamatojas ne tikai uz nodarbinÇt¥bas jomÇ¥stenot paredzïto dal¥bvalstu r¥c¥bas plÇnu anal¥zi, bet lielÇmïrÇ ar¥uz pozit¥vo darbu,

ko veikusi Vima Koka vad¥tÇ darba grupa nodarbinÇt¥bas jautÇjumÇ. Attiec¥gi ESl¥men¥ uzsvars btu jÇliek uz stingrÇku dal¥bvalstu reformu uzraudz¥bu. Lai straujiuzlabotu produktivitÇti un nodarbinÇt¥bu, dal¥bvalst¥m un sociÇlajiem partneriembtu jÇievieš Eiropas nodarbinÇt¥bas stratïÆija un nekavïjoties par prioritÇrÇmjÇatz¥st šÇdas jomas: palielinÇt uz¿ïmumu un strÇdÇjošo piemïrošanÇs spïjas; arvienvairÇk cilvïku piesaist¥t darba tirgum; pakÇpeniski palielinÇt cilvïkresursos veiktoieguld¥jumu efektivitÇti; nodrošinÇt efekt¥vu reformu ¥stenojumu, pateicotiespiln¥gai pÇrvald¥bai.

NolkÇ stiprinÇt informÇcijas un komunikÇciju tehnoloÆiju att¥st¥bu 2005. gadar¥c¥bas plÇna “e-Eiropa” ietvaros dal¥bvalst¥m ir jÇdefinïun jÇievieš valsts stratïÆijasattiec¥bÇ uz platjoslu t¥kliem.

Attiec¥bÇ uz iekšïjo tirgu ir vitÇli svar¥gi, lai tiktu izpild¥tas Eiropadomes saist¥bastransponïšanas jomÇ. Tas pats attiecas uz daudzajiem pÇrkÇpumu procesiem.

23

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 23

øemot vïrÇnesenos augsta l¥me¿a uz¿ïmumu skandÇlus abpus Atlantijas okeÇnam(Parmalat, Enron u.c.), prioritÇri ir jÇ¥steno r¥c¥bas plÇns uz¿ïmïjdarb¥bas ties¥bu

un uz¿ïmumu pÇrvald¥bas jomÇ, kura mïr˙is ir stiprinÇt akcionÇru ties¥bas,nostiprinÇt strÇdÇjošo un kreditoru aizsardz¥bu un lielÇmïrÇ vairot uztic¥bu kapitÇlatirgos. ŠajÇ sakarÇ Eiropas Savien¥bai ir tl¥t jÇpie¿em direkt¥va par obligÇturev¥ziju, lai nodrošinÇtu stingrÇku revidentu pÇrraudz¥bu. Visbeidzot, KomisijaturpinÇs cieši sadarboties ar Amerikas Valsts sabiedr¥bu grÇmatved¥bas uzraudz¥baspadomi, lai izstrÇdÇtu efekt¥vu, vienotu pieeju rev¥zijas uz¿ïmumu starptautiskamregulïjumam.

Valsts atbalsta jomÇ dal¥bvalst¥m tÇpat ir jÇpieliek pli¿i, lai samazinÇtu unpÇrorientïtu valsts atbalstu un l¥dz 1. maijam ieviestu tiesisko regulïjumu, kasvalsts iestÇdïm un tiesÇm pilnÇmïrÇ ∫autu ¥stenot Eiropas politiku, kas vïrsta prettrestiem jeb uz¿ïmumu apvienošanos.

Attiec¥bÇ uz sociÇlÇs integrÇcijas politiku ir svar¥gi, lai VRP izvirz¥tos integrÇcijasmïr˙us dal¥bvalstis ¿emtu vïrÇ tad, kad tiek noteiktas kopïjÇs izdevumu prioritÇtes,Struktrfondu izdevumu prioritÇtes ieskaitot. VairÇk ir jÇdara, lai nodrošinÇtu,ka ekonomikas, nodarbinÇt¥bas un sociÇlÇs politikas cita citu papildinÇtu.

Vides jomÇPadomei un Eiropas Parlamentam tl¥t btu jÇpie¿em direkt¥va, ar kurutiktu noteikta siltumn¥cas efektu izraisoša gÇzu emisijas kvotu apmai¿as sistïmaKopienÇ atbilst¥gi mehÇnismiem, ko paredz Kioto protokola projekts. TurklÇtsaska¿Ç ar JohannesburgÇpie¿emtajÇm saist¥bÇm Eiropas Savien¥bai un dal¥bvalst¥mir jÇpieliek papildu pli¿i, lai pie¿emtu ilgtspïj¥gas ražošanas un patïri¿a mode∫us,jo ¥paši vairÇk pievïršoties vides tehnoloÆiju jomai.

Visbeidzot, ievïrojot Lisabonas stratïÆijas Çrïjo dimensiju, ir jÇveic pasÇkumi, laisekmïtu att¥st¥bu, ko virza eksports, jo ¥paši turpinot darbu, lai nodrošinÇtu sekm¥guiznÇkumu Dohas procesam, kÇ ar¥ paplašinot un nostiprinot msu pozit¥vo darbaplÇnu ekonomikas jomÇ ar Amerikas SavienotajÇm Valst¥m.

TajÇ pašÇ laikÇ Eiropas Savien¥bai tl¥t jÇr¥kojas, lai groz¥tu negat¥vo tendenciatseviš˙Çs jomÇs, t.i., ieguld¥jumi t¥klos un zinÇšanÇs, rpniec¥bas un pakalpojumukonkurïtspïja, kÇ ar¥ pensionïšanÇs vecuma palielinÇšana. Komisija tÇdï∫ aicinapavasara Eiropadomi koncentrïties uz šÇdu trejÇdu pieeju: ieguld¥jumi,

konkurïtspïjas un reforma.

3.2. PalielinÇt ieguld¥jumus, lai sekmïtu izaugsmi

øemot vïrÇ kopïjo ne pÇrÇk augsto ieguld¥jumu l¥meni, Eiropas ekonomikai ir

svar¥gi dažos izš˙irošajos sektoros panÇkt pÇrkÇrtošanos, att¥st¥bu un lielÇku

publisko un privÇto ieguld¥jumu efektivitÇti, lai btu iespïjams krass att¥st¥bas

pieaugums. Tas nav pretrunÇ ar StabilitÇtes un izaugsmes paktu un VispÇr¥gajÇm

nostÇdnïm ekonomikas politikai. ŠajÇ sakarÇEiropadomei btu jÇpie¿em vispÇrïjaun saska¿ota pieeja, lai celtu ieguld¥jumu efektivitÇtes l¥meni.


24

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 24

Eiropas Savien¥ba jau ir izmantojusi da∫u no potenciÇla, ko sniedz tÇs r¥c¥bÇ esošie

finanšu instrumenti, lai pÇrorientïtu izdevumus mïr˙iem, kuri izvirz¥ti Lisabonas

stratïÆijÇ. Šie pli¿i turpinÇsies 2004. gadÇ, jo ¥paši tad, kad veiks struktrfondu

termi¿a vidusposma izvïrtïjumu, un sakarÇ ar finanšu plÇnu laikam pïc 2006. gada.

Eiropas att¥st¥bas iniciat¥vas ieviešana

SituÇcijÇ, kad makroekonomikas rÇd¥tÇji ir stabili, mobilizïjot ieguld¥jumus

svar¥gÇkajÇs jomÇs, kas attiecas uz Lisabonu – komunikÇciju t¥kli un zinÇšanas –

ES var raid¥t izš˙irošu signÇlu par labu reformÇm, kas pašlaik tiek ¥stenotas.

PagÇjušÇ decembra Eiropadome labvïl¥gi novïrtïja programmu Quick Start.

VidïjÇ termi¿Ç jaunie ieguld¥jumi ∫aus ietaup¥t ražošanas un transporta laiku,

uzlabot kvalitÇtes rÇd¥tÇjus, aktivizït jauninÇjumu procesu, nostiprinÇt konkurenci

un paplašinÇt iespïjas uz¿ïmïjdarb¥bas sÇkšanas vietas izvïlï. Platjoslas

komunikÇciju t¥klu att¥st¥ba, ieskaitot Çtrdarb¥bas t¥klus pïtniec¥bai (GEANT –

ekspertu grupa jautÇjumÇ par piek∫uvi jaunajÇm tehnoloÆijÇm un informÇcijai),

sekmïs to, ka plaši att¥st¥sies augstas pievienotÇs vïrt¥bas pakalpojumi, ko sniedz

tiešsaistï, un zinÇšanu nodošana, tÇdïjÇdi sekmïjot ekonomisko izaugsmi. TurklÇt

tam btu jÇsekmï paplašinÇtÇs Eiropas Savien¥bas kohïzija, jo valstis un reÆioni,

kur nav pienÇc¥gu infrastruktru vai kur piek∫uve zinÇšanÇm un jauninÇjumiem ir

ierobežota, varïs iek∫auties ekonomikas zonÇ, ko izmain¥jušas zinÇšanas. KopumÇšie pastiprinÇtie ieguld¥jumi t¥klos un zinÇšanÇs, iespïjams, nodrošinÇs ievïrojamus

ieguvumus produktivitÇtes att¥st¥bai un darbavietu izveidošanai Eiropas Savien¥bÇ.

Visiem attiec¥gajiem dal¥bniekiem btu jÇsagatavojas programmas Quick Start

¥stenošanai.

Lisabonas mïr˙u sasniegšanai paveiktÇ izvïrtïjums

25

STRUKTÌRFONDU IEGULD±JUMI LISABONAS

M�

RµU SASNIEGŠAN�

• Kopš 2000. gada mobiliz�

ti ir aptuveni 80 miljardi eiro, lai sniegtu atbalstu trim Lisabonas

strat��

ijas galvenajiem mïr˙iem: ieguld¥jumi cilvïkresursos (20 miljardi), jauninÇjumi un

uz¿ïmïjdarb¥ba (22 miljardi) un visas Eiropas transporta t¥klu, energot¥klu un telekomunikÇciju

t¥klu savienošana (37 miljardi).

• ±stenojot struktrfondu termi¿a vidusposma pÇrvïrtïjumu, laikÇ l¥dz 2004. gada marta beigÇm

papildu 8 miljardi no efektivitÇtes rezervïm atbilst¥gi Lisabonas strat��

ijas prioritÇtïm (jo ¥paši

platjoslas infrastruktras) tiks atvïlïti sekm¥gi veiktajÇm programmÇm.

• TurklÇt struktrfondi lielÇ mïrÇ sekm�

s att¥st¥bas iniciat¥vas ieviešanu, jo tÇ attiecas uz

Çtrdarb¥bas t¥kliem, jo ¥paši skolÇm un slimn¥cÇm.

• Visbeidzot, turpm�

ko programmu izstr�

dei jaunÇs dal¥bvalstis sa¿ïmušas orientïjošus

norÇd¥jumus, kas akcentï t¥klu modernizïšanu, apkÇrtïjo vidi, nodarbinÇt¥bu, pïtniec¥bu un

jauninÇjumus.

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 25

Ievïrojami palielinÇt ieguld¥jumus zinÇšanu jomÇ

Att¥st¥bas iniciat¥va ir akt¥vs ieguld¥jums uz zinÇšanÇm balst¥tas ekonomikas

att¥st¥bai. Š¥darb¥ba btu jÇturpina, pieliekot papildu pli¿us pïtniec¥bas, izgl¥t¥bas

un apmÇc¥bas jomÇs, kuru ieguld¥jums att¥st¥bÇ un msu konkurïtspïjÇ nav

pietiekams.

Šobr¥d ir svar¥gi nekavïjoties panÇkt progresu, ¥stenojot r¥c¥bas plÇnu “Ieguld¥tpïtniec¥bÇ”, par kuru Komisija sniegs zi¿ojumu pirms gada beigÇm. Dal¥bvalst¥mprioritÇri ir jÇuzlabo regulïjuma nosac¥jumi un sabiedr¥bas atbalsts pïtniec¥bas

ieguld¥jumiem un jÇgÇdÇpar konsekvenci EiropÇun sinerÆismu, piemïrojot atklÇtosadarb¥bas metodi. ŠajÇ sakarÇ tÇm ir jÇnodrošina, ka strauji tiek ¥stenotas darb¥bas,

kas saist¥tas ar zinÇtnieku pie¿emšanu darbÇ, P&A karjerÇm un zinÇtnieku publisku

atz¥šanu, saska¿Ç ar vienošanos, ko Padome panÇca 2003. gadÇ. ŠajÇ sakarÇKomisija


26

PROGRAMMAS QUICK START ±STENOJUMS

Dal¥bvalstis

• No 2004. gada ¥stenot valsts plÇnus sakarÇ ar Eiropas att¥st¥bas iniciat¥vu attiec¥bÇ uz transporta

projektiem, pïtniec¥bu un platjoslas t¥kliem.

• ŠajÇ sakarÇ paÇtrinÇt sagatavošanÇs darbu attiec¥bÇ uz Quick Start iniciat¥vÇm pïtniec¥bas un

att¥st¥bas un platjoslas t¥klu jomÇ 2004. gadÇ un gad¥jumÇ, kad projekti ir pietiekamÇ mïrÇ

att¥st¥ti, l¥dz gada beigÇm sastÇd¥t finanšu plÇnus, kas ir vajadz¥gi to ¥stenošanai.

• Novïrst tehniskus, juridiskus un administrat¥vus š˙ïrš∫us valsts sektora un privÇtÇ sektora

partnerattiec¥bÇm

Eiropas Invest¥ciju banka

• Ieviest atbilst¥gus finanšu instrumentus, lai nodrošinÇtu privÇtÇ kapitÇla ieguld¥jumus, un ieviest

tÇdu l¥dzek∫u izmantojumu, kuri rodas, kred¥tus aizstÇjot ar tirgojamiem vïrtspap¥riem.

Eiropas Parlaments un Padome

• Pirms pavasara Eiropadomes pie¿emt otro dzelzce∫a direkt¥vu paketi.

• L¥dz 2004. gada maijam pie¿emt pÇrskat¥tas pamatnostÇdnes Eiropas transporta un ener�

ijas

t¥kliem.

• L¥dz 2005. gada martam pie¿emt groz¥to variantu direkt¥vai par smagkravas transportl¥dzek∫u

maksÇjumiem “eurovignette”.

Komisija

• Izpït¥t, vai ir jÇizveido ¥pašs Kopienas garantijas instruments, un vajadz¥bas gad¥jumÇ iesniegt

likumdošanas priekšlikumu.

• Sazi¿Ç ar dal¥bvalst¥m izraudz¥t Eiropas koordinatorus atseviš˙iem ar att¥st¥bas iniciat¥vu saist¥tiem

pÇrrobežu projektiem.

• 2004. gada pirmajÇ pusï iesniegt za∫o grÇmatu trešajai dzelzce∫a direkt¥vu paketei nolkÇ atklÇt

starptautiska pasažieru transporta pakalpojumus un uzlabot pakalpojumu kvalitÇti.

• KÇ da∫u no pavasara Eiropadomei domÇtÇ gada zi¿ojuma kopÇ ar Eiropas Invest¥ciju banku

izvïrtït Quick Start programmas ¥stenojumu l¥dz 2007. gadam.

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 26

ierosinÇja direkt¥vu un iesniegs r¥c¥bas plÇnu par trešo valstu zinÇtnieku iebraukšanu

un uzturïšanos nolkÇ palielinÇt augsti kvalificïtu zinÇtnieku skaitu EiropÇ.

Visbeidzot, pavasara Eiropadomei vajadzïtu dot izš˙irošu stimulu ieguld¥jumiem

izgl¥t¥bÇ un apmÇc¥bÇ nolkÇ sekmït uz zinÇšanÇm balst¥tas ekonomikas att¥st¥bu

vidïjÇ termi¿Ç. Darb¥bas btu jÇkoncentrï dažÇs galvenajÇs jomÇs: privÇtÇ sektora

ieguld¥juma palielinÇšana, nodrošinot ¥pašus stimulus, mžizgl¥t¥bas nostiprinÇšana,

valsts izgl¥t¥bas un apmÇc¥bu sistïmu efektivitÇtes celšana. Resursus, kas ir pieejami

Struktrfondos, jo ¥paši Eiropas SociÇlajÇ fondÇ un Eiropas Invest¥ciju bankÇ, ar¥var izmantot. Uz š¥m prioritÇtïm norÇd¥ts ar¥ zi¿ojumÇ, ko sniegusi Eiropas

nodarbinÇt¥bas darba grupa.


27

IEGULD±JUMI ZIN�

ŠAN�

S

Dal¥bvalstis

• Uzlabot regulïjuma nosac¥jumus un sabiedr¥bas atbalstu pïtniec¥bas ieguld¥jumiem un gÇdÇt

par konsekvenci EiropÇ un siner�

ismu, piemïrojot atklÇto sadarb¥bas metodi.

• Vairot privÇtajiem ieguld¥jumiem sniegtÇ sabiedr¥bas atbalsta pozit¥vo ietekmi, gÇdÇjot par finanšu

instrumentu efekt¥vÇku izmantojumu un kombinïšanu (pabalsti, stimuli nodok∫u jomÇ,

nodrošinÇjuma mehÇnismi un atbalsts riska kapitÇlam), un nostiprinÇt saikni starp valsts pït¥jumiem

un rpniec¥bu.

• Pielikt papildu ples, lai uzlabotu zinÇtnieku darbÇ pie¿emšanu un karjeru, piemïrojot atklÇto

sadarb¥bas metodi.

• Iesniegt regulÇrus zi¿ojumus par to, kÇ ¥stenoti izgl¥t¥bas un apmÇc¥bas sistïmu mïr˙i valsts l¥men¥.

• Definït un ¥stenot valsts strat��

ijas mžizgl¥t¥bas jautÇjumÇ attiec¥bÇ uz 2005. gadu.


• L¥dz 2005. gada martam pie¿emt priekšlikumu attiec¥bÇ uz profesionÇlo kvalifikÇciju atz¥šanu.

ŠajÇ sakarÇKonkurïtspïjas padomei btu jÇpanÇk politiska vienošanÇs l¥dz 2004. gada maijam.

• L¥dz 2005. gada beigÇm pie¿emt priekšlikumu pamatprogrammai mžizgl¥t¥bas jomÇ, lai to

varïtu ieviest 2007. gada 1. janvÇr¥.

Komisija

• Pabeigt pirmÇ Eiropas tehnolo�

iju platformu kopuma izstrÇdi.

• Sagatavot attiec¥gÇ tiesiskÇ regulïjuma pÇrskat¥šanu, kurš KopienÇ ir spïkÇ attiec¥bÇ uz valsts

atbalstu P&A.

• IerosinÇt priekšlikumu direkt¥vai par trešo valstu zinÇtnieku iebraukšanu un uzturïšanos un

saist¥tajam r¥c¥bas plÇnam.

• IerosinÇt tÇdu saska¿otu juridisko struktru Eiropas riska kapitÇla fondam, kura varïtu nodrošinÇt

atklÇt¥bu nodok∫u maksÇšanas zi¿Ç visÇ EiropÇ.

Soci�

lie partneri

• Sekmït attiec¥bÇ uz zinÇšanu un prasmju att¥st¥šanu mža garumÇ ieviesto pamatdarb¥bu

¥stenojumu valsts l¥men¥.

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 27

3.3. NostiprinÇt konkurïtspïju ilgtspïj¥gas ekonomikas apstÇk∫os

Konkurïtspïja ir viens no Lisabonas stratïÆijas pamatelementiem, un joprojÇm

dažÇm dal¥bvalst¥m un uz¿ïmumiem tÇ sagÇdÇ vislielÇkÇs raizes.

Eiropas Savien¥bai jau ir stratïÆija msu konkurïtspïjas straujai att¥st¥šanai. Btu

jÇnostiprina tÇs ¥stenojums un jÇizvirza prioritÇtes. Pirmajai no tÇm ir jÇbt

priekšlikumu pie¿emšanai pïc iespïjas Çtri, lai dotu spïc¥gu impulsu un pozit¥vu

signÇlu uz¿ïmïjsabiedr¥bÇm un ieguld¥tÇjiem. Tas ir svar¥gi, lai š¥ pakete tiktu

pie¿emta kÇpirmajÇ, tÇotrajÇ las¥jumÇpirms pašreizïjÇParlamenta sastÇva termi¿a

beigÇm maijÇ.

TurklÇt Komisija tikko nÇkusi klajÇ ar jaunu priekšlikumu attiec¥bÇ uz

pakalpojumiem (17) nolkÇ sekmït pÇrrobežu tirdzniec¥bu un vienkÇršot tÇs tiesisko

regulïjumu. Pakalpojumi ir nozare ar lielÇko potenciÇlu attiec¥bÇ uz iekšïjo tirgu.

Efekt¥vi un konkurïtspïj¥gi pakalpojumi pal¥dz uzlabot produktivitÇti citÇs nozarïs.Atbilst¥gi ±rijas prezidentras paustajam viedoklim tas ir viennoz¥m¥gi, ka šis

priekšlikums izskatÇms un pie¿emams prioritÇri.

Visbeidzot, ir svar¥gi, lai ES pïc iespïjas Çtri pie¿emtu kopïju vienoto definïjumu

uz¿ïmïjsabiedr¥bu ienÇkumu aplikšanai ar nodok∫iem, kas aptver visas

uz¿ïmïjsabiedr¥bas darb¥bas. Ja nav vajadz¥ga virz¥ba visas ES mïrogÇ, btu

jÇizvïrtï iespïja piemïrot L¥guma noteikumus par pastiprinÇtu sadarb¥bu.

Konkurïtspïjas nostiprinÇšana rpniec¥bÇ

L¥dz ar pakalpojumiem Eiropas konkurïtspïja rpniec¥bÇ ir izš˙iroši noz¥m¥ga msu

ekonomikai. AsÇka konkurence, ko nodrošina msu konkurenti pasaules l¥men¥,pašreizïjÇ pÇrkÇrtošanÇs, lai izveidotu ekonomiku, kas btu balst¥ta uz zinÇšanÇm,

kÇ ar¥ Eiropas Savien¥bas paplašinÇšanÇs, pievienojoties jaunÇm valst¥m, atkal

aktualizï jautÇjumu par to, kÇda noz¥me msu ekonomikÇ ir rpniec¥bai. ŠajÇ


28

PA�

TRIN�

T DARBU AR “KONKUR�

TSP�

JAS LIKUMDOŠANAS

PAKETI”, NOSAKOT TERMIøU 2004. GADA MAIJS

• Pie¿emt regulu par Kopienas patentu un panÇkt politisku vienošanos par instrumentiem attiec¥bÇ

uz piekrit¥bas aspektiem.

• PanÇkt politisku vienošanos Padomï attiec¥bÇ uz profesionÇlo kvalifikÇciju atz¥šanu.

• GÇdÇt par to, lai tiktu pie¿emts r¥c¥bas plÇns attiec¥bÇ uz finanšu pakalpojumiem – pie¿emt

priekšlikumus direkt¥vÇm par ieguld¥jumu pakalpojumiem un atklÇt¥bu.

• PanÇkt politisku vienošanos Padomï par intelektuÇlÇ ¥pašuma ties¥bu izpildes stiprinÇšanu.

• Tl¥t sÇkt pakalpojumu pamatdirekt¥vas priekšlikuma apspriešanu.

(17) COM(2004) 2 gal¥gÇ versija. Projekts Eiropas Parlamenta un Padomes direkt¥vai parpakalpojumiem iekšïjÇ tirg.

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 28

sakarÇ industrializÇcijas procesa att¥st¥bas lejupïjÇ tendence, uz ko Eiropadome

norÇd¥ja pagÇjušajÇ oktobr¥, var bt arvien aktÇka problïma.

Komisija ir pievïrsusies šim jautÇjumam (18) un turpinÇs tÇ izvïrtïšanu. Tomïr

sÇkotnïjais izvïrtïjums ∫Çvis secinÇt, ka nekas neliecina par to, ka Eiropas Savien¥bas

ekonomika piedz¥vo vispÇrïju industrializÇcijas lejupïju att¥st¥bu. Tomïr politi˙i

nedr¥kst zaudït modr¥bu.

ŠajÇ sakarÇ ir jÇnorÇda uz konkurïtspïjas un l¥dz ar to ar¥ darbavietu skaita

pazeminÇšanos atseviš˙Çs rpniec¥bas nozarïs – tekstila nozarï, ieguves rpniec¥bÇ(krÇsainie metÇli un akme¿ogles), tajÇpašÇ laikÇ citas, piemïram, ̇ ¥miskÇ rpniec¥ba,

biroja apr¥kojuma vai elektroiekÇrtu rpniec¥ba un telekomunikÇcijas izrÇda

lielÇku pretest¥bas spïju. Tas parÇda, kÇmsu ekonomika jaunajÇs nozarïs att¥stÇs,

kÇ ar¥norÇda uz to, ka konkrïtajiem dal¥bniekiem nekavïjoties ir jÇ¥steno Lisabonas

stratïÆija un jÇmodernizï Eiropas rpniec¥bas struktras; tas pats attiecas uz ar¥jaunajÇm dal¥bvalst¥m. Ir svar¥gi strauji kÇpinÇt Eiropas produktivitÇti un uz¿ïmumu

un strÇdÇjošo spïju piemïroties, jo ¥paši nozarïs, kas piedz¥vo grt¥bas, un novïrst

Eiropas atpalic¥bu informÇcijas un komunikÇciju tehnoloÆiju nodošanÇ, jo ¥paši,

lai stimulïtu uz¿ïmumu un strÇdÇjošo konkurïtspïju, l¥dz ar ieguld¥jumiem šajÇnozarï ¥stenojot ar¥ pasÇkumus, kas uzlabo organizÇciju un apmÇc¥bu. NÇkotnes

pÇrmai¿u prognozïšana un rpes par spïjÇm piemïroties š¥m pÇrmai¿Çm ar¥ ir

faktori, uz ko norÇd¥ja Eiropas nodarbinÇt¥bas darba grupa.


29

KONKURîTSPîJA UN RÌPNIEC±BAS POLITIKA

Komisija

• Uzlabot konkurïtspïjas izvïrtïšanas kvalitÇti, jo ¥paši rpniec¥bas nozarïs. Katra darb¥ba nolkÇ

strauji uzlabot konkurïtspïju rpniec¥bÇ ir jÇpamato ar iepriekšïju esošÇs situÇcijas izvïrtïjumu

nolkÇ apzinÇt problïmas un rea��

t uz skaidri definïtÇm vajadz¥bÇm. Lai veiktu šo darbu, ir

jÇ¥steno cieša sadarb¥ba attiec¥gajos sektoros, sociÇlos partnerus ieskaitot.

• Att¥st¥t savu jauno pieeju rpniec¥bas politikai. ŠajÇ sakarÇ, ar šo pavasari sÇkot, Komisija

padzi∫inÇs izpïti, kas izriet no 2002. gada decembra pazi¿ojuma par “Rpniecisko politiku

paplašinÇtajÇ EiropÇ”, un pievïrs¥sies citiem aspektiem attiec¥bÇ uz industrializÇcijas procesa

lejupïju att¥st¥bu saist¥bÇ ar 2003. gada oktobra Eiropadomes secinÇjumiem.

• 2004. gadÇ koncentrïties uz dažiem galvenajiem pasÇkumiem, kas vïrsti uz konkurïtspïjas

nostiprinÇšanu rpniec¥bÇ, piemïrojot r¥c¥bas plÇnu uz¿ïmïjdarb¥bas jomÇ un r¥c¥bas plÇnu

attiec¥bÇ uz jauninÇjumiem.

• NodrošinÇt to, ka tiek ievïrotas pamatnostÇdnes r¥c¥bas plÇna “e-Eiropa 2005. gadÇ – informÇcijas

sabiedr¥ba ikvienam” pÇrskat¥šanai termi¿a vidusposmÇ, kÇ ar¥ to, ka tiek nostiprinÇti pasÇkumi

šajÇ jomÇ.

SociÇlie partneri

• TurpinÇt darbu nolkÇ panÇkt vienošanos par rpniec¥bas pÇrstrukturïšanu, kuras pamatÇ ir

kop¥gais teksts, ko tie iesnieguši 2003. gada otrajÇ pusï.

(18) COM(2003) 704 gal¥gÇ versija. Daži galvenie jautÇjumi attiec¥bÇ uz Eiropas konkurïtspïju –ce∫š uz integrïtu pieeju.

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 29

NostiprinÇt sinerÆismu starp konkurïtspïju un apkÇrtïjo vidi

PilnÇ mïrÇ izmantojams sinerÆisms starp uz¿ïmïjdarb¥bu un apkÇrtïjo vidi, lai

sekmïtu ekonomikas izaugsmi, kas nodrošinÇtu plašÇkus ieguvumus, tajÇ pašÇlaikÇ gÇdÇjot par to, lai kaitïjums videi btu minimÇls. ŠajÇ nolkÇ nostiprinÇma

politika un tiesiskais regulïjums, kas nepÇrprotami mudina ekonomikas dal¥bniekus

uz attiec¥gu darb¥bu, un iek∫aujami novatoriski instrumenti, kas ∫autu pÇrvarït

atseviš˙as uz¿ïmïjdarb¥bas nozares problïmas un saska¿ot tÇs ar vides aizsardz¥bu.

ŠÇda pieeja tÇpat var papildus stimulït att¥st¥bu un tirdzniec¥bu attiec¥bÇ uz

jauninÇjumiem, kas sekmï ekoefekt¥vu ekonomiku; ilgtermi¿Ç tÇ var nodrošinÇt

Eiropas ekonomikas stratïÆisku vad¥bu un augstÇku produktivitÇti.

TÇ ir ar¥ izš˙iroša attiec¥bÇ uz Vides tehnoloÆiju r¥c¥bas plÇnu, kuru Komisija

iesniegusi Eiropas Parlamentam un Padomei piemïrota regulïjuma izveidei, kas

nodrošinÇtu videi nekait¥gu tehnoloÆiju strauju att¥st¥bu. Eiropas Savien¥ba ir

k∫uvusi par vadošo ražotÇju, kas eksportï dažas svar¥gas vides tehnoloÆijas un

pakalpojumus, tÇdus kÇ, saules enerÆijas Æeneratori, vïja enerÆijas un dens apgÇde

un pakalpojumi. PašreizïjÇs tirgus pÇrmai¿as ekorpniec¥bas jomÇ, ko definïjusi

ESAO, skaidri apliecina š¥s tendences. KÇ kopïjais apgroz¥jums, tÇ darbavietu

izveide nozarï, kas pašreiz pÇrstÇv vairÇk kÇ 2,5 miljonus darbavietu, pastÇv¥gi

bijusi virs vidïjÇ rÇd¥tÇja pïdïjo desmit gadu laikÇ.

3.4. KoncentrïšanÇs uz reformÇm, kas vïrstas uz darba spïka

pensionïšanÇs vecuma palielinÇšanu

Eiropas iedz¥votÇju novecošanÇs process vidïjÇ termi¿Ç rada lielas problïmas

msu sabiedr¥bÇ, darba tirg, attiec¥bÇ uz msu produktivitÇti, kÇ ar¥ attiec¥bÇ uz

valsts finanšu stabilitÇti. ŠajÇ sakarÇ ir svar¥gi gÇdÇt par to, ka gados vecÇki strÇdÇjošie

aiziet pensijÇ vïlÇk, ¥stenojot lielÇka mïroga reformu darba tirg un modernizïjot

kÇ pensiju shïmas, tÇ vesel¥bas aprpes sistïmas.


30

NOSTIPRINÅT SINER˛ISMU STARP KONKURîTSPîJU

UN APKÅRTîJO VIDI


• Ieviest instrumentu btisku groz¥jumu priekšlikumu ietekmes anal¥zei saska¿Ç ar starpiestÇžu

nol¥gumu par likumdošanas procesa uzlabošanu.

• Pie¿emt priekšlikumu par atbild¥bu vides jomÇ pirms pašreizïjÇ Parlamenta termi¿a beigÇm.

• Pie¿emt un ieviest r¥c¥bas plÇnu attiec¥bÇ uz vides tehnolo�

ijÇm.

• L¥dz 2005. gada martam pie¿emt priekšlikumus attiec¥bÇ uz smagkravas transportl¥dzek∫u

maksÇjumiem (eurovignette), ˙¥miskÇm vielÇm (REACH), pamatdirekt¥vu par ekokonstrukciju

produktiem, kuri izmanto ener�

iju, un direkt¥vu par ener�

ijas tiešÇ izmantojuma efektivitÇti un

ener�

ijas pakalpojumiem.

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 30

PensionïšanÇs vecuma palielinÇšanÇs sekmïšana

Lai novïrstu to, ka strauji samazinÇs darbaspïka piedÇvÇjums, kas savukÇrt negat¥vi

ietekmïs ekonomikas att¥st¥bu un sociÇlÇs aizsardz¥bas sistïmu ilgtspïj¥bu, ir

jÇr¥kojas enerÆiski, lai sekmïtu vïlÇku aiziešanu pensijÇ, jo ¥paši dal¥bvalst¥s, kur

ir zems gados vecÇku strÇdÇjošo nodarbinÇt¥bas l¥menis un zems vidïjais

pensionïšanÇs vecums. Darba dz¥ves paildzinÇšanas nolkÇ l¥dz ar pensijas reformas

¥stenošanu ir jÇdarbojas četrÇs jomÇs: ir jÇnovïrš apstÇk∫i, kas strÇdÇjošos attur no

strÇdÇšanas ilgÇku laiku; ir jÇgÇdÇ par to, lai priekšlaic¥ga pensionïšanÇs btu

neizdev¥ga; ir jÇstimulï mÇc¥šanÇs mža garumÇ, lai novïrstu to, ka iema¿as un

zinÇšanas novecojas, kÇ ar¥ jÇuzlabo darba apstÇk∫i un jÇgÇdÇ par brieduma gados

esošu iedz¥votÇju vispÇrïjÇ vesel¥bas statusa saglabÇšanu. Saska¿Ç ar šo izpïti

Komisija ierosinÇjusi šÇdas darb¥bas.

Eiropas nodarbinÇt¥bas darba grupas ieteikumi ir saska¿Ç ar šiem priekšlikumiem.

Vesel¥bas aprpes sistïmu modernizïšana

Neskatoties uz vesel¥bas aprpes sistïmu vai shïmu daudzveid¥bu, visas dal¥bvalstis

saduras ar demogrÇfiskÇs novecošanÇs problïmu un pastÇv¥gÇm grt¥bÇm, kas ir

saist¥tas ar ierobežotu pieejamÇ budžeta apjomu; šie apstÇk∫i daudzas no tÇm

mudinÇjuši sÇkt noz¥m¥gas reformas.

Tad, kad tika izzi¿ots Komisijas pazi¿ojums par atklÇtas saska¿ošanas

racionalizïšanu sociÇlÇs aizsardz¥bas jomÇ, kura principu apstiprinÇja Padome, un

nolkÇ atbalst¥t š¥s ples, sekmït labas prakses apmai¿u un uzlabot vesel¥bas

aizsardz¥bas shïmu darb¥bu kvalitat¥vi, nodrošinot plašÇku pieejam¥bu tÇm un

finanšu stabilitÇti, Eiropas Savien¥bai btu jÇizmanto strukturïtÇka un oficiÇlÇka

sadarb¥ba. L¥dzÇs procesiem sociÇlÇs integrÇcijas un pensionïšanÇs jomÇ tÇ sekmïs

plašÇku izvïrtïšanas procesu vesel¥bas aizsardz¥bas jomÇ, ieskaitot sabiedr¥bas

vesel¥bas aizsardz¥bu, Lisabonas stratïÆijas starpposma pÇrskat¥šanas perspekt¥vÇ.

TurklÇt informÇcijas un komunikÇciju tehnoloÆiju noz¥me vesel¥bas aprpes sistïmu

reformÇs, aprpes uzlabošanÇ, kÇ ar¥ potenciÇlie efektivitÇtes ieguvumi saist¥bÇ


31

PENSIONîŠANÅS VECUMA PALIELINÅŠANÅS SEKMîŠANA

Dal¥bvalst¥m sadarb¥bÇ ar sociÇlajiem partneriem

• Ir jÇnovïrš finansiÇli noteikumi, kas strÇdÇjošos attur no pensionïšanÇs lielÇkÇ vecumÇ un

darba devïjus no gados vecÇku strÇdÇjošo pie¿emšanas darbÇ un paturïšanas darbÇ.

Tas aptver ¥pašus nodok∫u priekšroc¥bu mehÇnismus, nodarbinÇt¥bas un pensiju likumdošanu

nolkÇ samazinÇt to noteikumu skaitu, kuri attur gados vecÇkus strÇdÇjošos ieplÇnot pensionïšanos

uz vïlÇku laiku, un panÇkt to, ka priekšlaic¥ga pensionïšanÇs ir neizdev¥ga. VisÇs dal¥bvalst¥s ir

jÇpieliek ples, lai panÇktu to, ka priekšlaic¥ga pensionïšanÇs ir neizdev¥ga.

• Ir jÇsekmï vispÇrïja apmÇc¥bas pieejam¥ba un jÇizstrÇdÇ mžizgl¥t¥bas strat��

ijas, jo ¥paši

attiec¥bÇ uz gados vecÇkiem strÇdÇjošiem, kuri nepietiekamÇ mïrÇ piedalÇs apmÇc¥bÇ.

• Ir jÇuzlabo kvalitÇte darbavietÇs, lai nodrošinÇtu pievilc¥gu, drošu un pielÇgojamu darba vidi

visas darba dz¥ves laikÇ, ieskaitot nepilnas slodzes un karjeras pÇrtraukumu nodrošinÇšanu.

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 31

ar elektronisko vesel¥bas aizsardz¥bu (“e-vesel¥bas aizsardz¥ba”) ir jÇizvïrtïpapildus, jo ¥paši sakarÇ ar r¥c¥bas plÇnu “e-Eiropa 2005. gadÇ”.


32

VESEL±BAS APRÌPES MODERNIZîŠANA

Eiropadome

• AttiecinÇt atklÇto sadarb¥bas metodi sociÇlÇs aizsardz¥bas jomÇ uz vesel¥bas aprpes

shïmu modernizïšanu.

Padome

• L¥dz pavasara Eiropadomei pie¿emt priekšlikumus attiec¥bÇ uz sociÇlÇs nodrošinÇšanas

sistïmu koordinïšanu, jo ¥paši attiec¥bÇ uz ties¥bu saska¿ošanu, lai Eiropas vesel¥bas

apdrošinÇšanas karti varïtu izmantot no 1. jnija.

Komisija

• L¥dz 2005. gadam izvïrtït iespïjas Lisabonas strat��

ijÇ iek∫aut vesel¥bas aizsardz¥bu kÇ ieguld¥jumu

izaugsmï un ilgtspïj¥gÇ att¥st¥bÇ.

• Iesniegt pazi¿ojumu par pacientu mobilitÇti un vesel¥bas aprpes att¥st¥bu ES.

• 2004. gadÇ iesniegt pazi¿ojumu par vesel¥bas aprpes un gados vecÇku iedz¥votÇju aprpes

modernizÇciju.

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 32

4. S A G A T A V O Š A NÅS 2 0 0 5 . G A D A T E R M IøAV I D U S P O S M A I Z VîR Tî J U M A M

Eiropas Savien¥bas iestÇžu sistïma l¥dz 2005. gada pavasara Eiropadomei tiks

radikÇli groz¥ta, jo ¥paši sakarÇ ar iestÇžu atjauninÇšanas procesu un Eiropas

Savien¥bas Konstitcijas pie¿emšanu.

TÇdïjÇdi 2005. gads bs termi¿a vidusposms Lisabonas stratïÆijas ¥stenojumÇ. Tasbs ar¥ pirmais gads, kad š¥ programma tiks piemïrota paplašinÇtajÇ EiropasSavien¥bÇ un darbu sÇks jaunÇ Komisija un jaunais Eiropas Parlaments. L¥dz arto šis zi¿ojums ir pïdïjais zi¿ojums, ko sagatavojusi pašreizïjÇ Komisija, kuraizstrÇdÇjusi Lisabonas stratïÆiju un uzturïjusi to kopš 2000. gada.

Termi¿a vidusposms btu jÇizmanto Lisabonas stratïÆijas pÇrskat¥šanai nolkÇrast jaunu impulsu otrajai ¥stenojuma fÇzei. Tam btu jÇnodrošina ar¥ iespïjasaska¿ot mïr˙us ar l¥dzek∫iem to sasniegšanai un attiec¥gos procesa dal¥bniekusdažÇdos l¥me¿os. NÇkamajai Eiropadomei, definïjot principus un pamatnostÇdnes,

btu jÇnodrošina ¥stenojuma procesa sÇkšanÇs, lai l¥dz 2005. gada martam varïtu

rp¥gi sagatavoties.

Ja pirmais posms bija galvenÇ regulïjuma izstrÇdes fÇze ar nolku rad¥t bÇzi š¥mreformÇm, otrais posms btu jÇvelta reformu akt¥vam un mïr˙tiec¥gam ¥stenojumam.Ievïrojot reformu ¥stenošanÇnepaveiktÇ apjomus, termi¿a vidusposma izvïrtïjumsbtu jÇizmanto, lai definïtu konsekventu metodi š¥s situÇcijas izlabošanai un¥stenojuma sekmïšanai.

SavÇpriekšlikumÇpar nÇkošajiem finanšu plÇniem pïc 2006. gada Komisija ierosina

Eiropas Savien¥bas darb¥bÇ nÇkamajos gados Lisabonas stratïÆijas ¥stenojumam

pieš˙irt prioritÇru noz¥mi. Lai pamatotu šo priekšlikumu, Komisija ierosina plÇnu,

lai virz¥tu un strukturïtu Eiropas Savien¥bas un dal¥bvalstu ¥stenojuma darb¥bas.

Ievïrojot metodi, kas izmantota attiec¥bÇ uz plÇnu “Mïr˙is 1992”, pateicoties

33

GALVENIE TERMIøI 2004. - 2005. GADÅ

• 2004. gada februÇris: Komisijas pazi¿ojums par finanšu plÇnu pïc 2006. gada. PirmÇs vispÇrïjÇs

apspriedes ±rijas prezidentras laikÇ.

• 2004. gada 26. marts: pavasara Eiropadome.

• 2004. gada 1. maijs: Eiropas Savien¥bas paplašinÇšanÇs, pievienojoties 10 jaunÇm

dal¥bvalst¥m.

• 2004. gada 10.-13. jnijs: Eiropas Parlamenta vïlïšanas.

• 2004. gada jnijs-jlijs: Komisija pie¿em likumdošanas priekšlikumus attiec¥bÇ uz finanšu plÇniem.

• 2004. gada 1. novembris: pilnvaras pÇr¿em jaunÇ Komisija.

• 2004. gada beigas: ilgtspïj¥gas att¥st¥bas strat��

ijas izvïrtïšana vïlreiz.

• 2005. gada marts: pavasara Eiropadome, kas iez¥mïLisabonas stratïÆijas termi¿a vidusposmu.

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 33

kurai varïja ieviest iekšïjo tirgu, šajÇ plÇnÇ varïtu noteikt starpposma mïr˙us,

¥pašus l¥dzek∫us un efekt¥vus mehÇnismus, kÇ ar¥ skaidru ¥stenojuma grafiku.


34

PRINCIPI TERMIøA VIDUSPOSMA IZVîRTîJUMAM (2005. GADS)

2004. gada pavasara Eiropadome

• Definït politiskus un praktiskus darb¥bas principus, jo ¥paši to sagatavošana KomisijÇ un citÇs

attiec¥gajÇs institcijÇs.

Komisija

• Izveidot padzi∫inÇtu bilanci attiec¥bÇ uz sasniegumiem, kas ¥stenoti no 2000. gada, pieeju,

atbilst¥gi izmantotajiem l¥dzek∫iem un instrumentiem, jo ¥paši atklÇto koordinïšanas metodi.

Komisija jo ¥paši ¿ems vïrÇ atzinumus, ko sniedzis Eiropas Parlaments, attiec¥gÇs Padomes

grupas, Eiropas Ekonomikas un sociÇlo lietu komiteja, kÇ ar¥ Re�

ionu komiteja.

• Pamatojoties uz šo bilanci, savÇ nÇkamajÇ pavasara zi¿ojumÇ norÇd¥t uz galvenajiem stratïÆijas

virzieniem laikposmÇ no 2005. gada l¥dz 2010. gadam, tajÇ pašÇ laikÇ apstiprinot tÇs galvenos

principus un mïr˙us.

• IerosinÇt darba metodi tam, lai sekmïtu reformu ¥stenojumu, pamatojoties uz plÇnu.


• Pie¿emt aptuveni 30 likumdošanas priekšlikumus, kuri vïl joprojÇm nav apstiprinÇti (3. pielikums).

• Savlaic¥gi piedal¥ties un dot savu ieguld¥jumu kopš 2000. gada sasniegtÇ izvïrtïšanÇ.

SociÇlie partneri

• ApliecinÇt savu atbild¥bu par jaunÇm partnerattiec¥bÇm EiropÇ, lai izmain¥tu to nolkÇ veicinÇt

izaugsmi un palielinÇt nodarbinÇt¥bu un produktivitÇti.

2005. gada marta Eiropadome

• Rast jaunu politisku stimulu attiec¥bÇ uz 2005.-2010. gadu, pamatojoties uz 2005. gada pavasara

zi¿ojumu.

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 34

1. P I E L I K U M S

StrukturÇlie rÇd¥tÇji

Saska¿Ç ar patlaban spïkÇ esošajiem noteikumiem informÇcija par Eiropas Br¥vÇs

tirdzniec¥bas asociÇcijas valst¥m un strukturÇlajiem rÇd¥tÇjiem ir pieejama franču,

ang∫u un vÇcu valodÇ DG ESTAT t¥mek∫a vietnï:

http://europa.eu.int/comm/eurostat/structuralindicators

35

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 35

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 36

1. pielikums

37

1999

2003

0255075100

125

150

175

200

USJa

pan

EU-1

5

Euro

zone

12

ACC

Belgiu

m

Czech

Rep

ublic Den

mar

k Germ

any Es

toni

a Greec

eSp

ainFr

ance

Irelan

dIta

ly Cypru

s Latv

ia Lithu

ania

Luxe

mbo

urg Hun

gary

Malt

aNet

herla

nds Aus

tria Po

land Po

rtuga

l Slove

nia

Slova

k Rep

ublic Fin

land Sw

eden

Unite

d Kin

gdom

Bulga

ria Roman

iaTu

rkey

So

urc

e: E

uros

tat

Not

es:

2003

: for

ecas

t

AC

C: E

uros

tat

esti

mat

e fo

r 19

99

GEN

ER

AL

EC

ON

OM

IC B

AC

KG

RO

UN

DIn

dic

ato

r 1

— G

DP p

er

cap

ita i

n P

PS

GD

P pe

r ca

pita

in p

urch

asin

g po

wer

sta

ndar

ds (

PPS)

(EU

-15

= 1

00)

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 37

Ko

mis

ijas z

i¿o

jum

s, k

o p

are

dzï

ts ie

snie

gt p

avasara

Eiro

pad

om

ei 2

004

38

0

20

40

60

80

100

120

140

160

Source: Eurostat

Notes:

2003: forecast

ACC: Eurostat estimate for 1999

Japan, Portugal: forecast for 1999

1999 2003

USJa

pan

EU-1

5

Euro

zone

12

ACCLu

xem

bour

gIre

land

Belgiu

mFr

ance

Italy

Finlan

dDen

mar

kAus

tria

Unite

d Kin

gdom

Germ

any

Swed

enSp

ainNet

herla

nds

Greec

eM

alta

Cypru

sSlo

veni

aHun

gary

Portu

gal

Slova

k Rep

ublic

Czech

Rep

ublic

Polan

dLit

huan

iaEs

toni

aLa

tvia

Roman

iaTu

rkey

Bulga

ria

GENERAL ECONOMIC BACKGROUNDIndicator 2 — Labour productivity per person employed

GDP in PPS per person employed relative to the EU-15 (EU-15 = 100)

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 38

1. pielikums

39

0102030405060708090100

1999

2000

2002

So

urc

e: E

uros

tat

EM

PLO

YM

EN

TIn

dic

ato

r 3

.1 —

To

tal

em

plo

yment

rate

Empl

oyed

per

sons

age

d 15

–64

as

a sh

are

of t

he t

otal

pop

ulat

ion

of t

he s

ame

age

grou

p

USJa

pan

EU-1

5

Euro

zone

12

ACC

Denm

ark

Nethe

rland

s Swed

en

Unite

d Kin

gdom

Austri

a Cypru

s Portu

gal Fin

land

Czech

Rep

ublic Ger

man

y Irelan

dLu

xem

bour

g Slove

nia Fr

ance Es

toni

aLa

tvia Belg

ium Lit

huan

iaSp

ain

Slova

k Rep

ublic

Greec

e Hunga

ryIta

lyM

alta Po

land

Roman

ia Bulga

riaTu

rkey

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 39


40

1999

2000

2002

So

urc

e: E

uros

tat

EM

PLO

YM

EN

TIn

dic

ato

r 3

.2 —

Em

plo

yment

rate

— f

em

ale

sEm

ploy

ed w

omen

age

d 15

–64

as

a sh

are

of t

he t

otal

fem

ale

popu

lati

on o

f th

e sa

me

age

grou

p

USJa

pan

EU-1

5Eu

ro zo

ne 1

2ACC

Swed

en Denm

ark

Nethe

rland

s Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a Portu

gal Cyp

rus Ger

man

y Slove

nia Es

toni

a Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

iaFr

ance

Irelan

dLu

xem

bour

g Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic Hun

gary

Polan

dSp

ainGre

ece

Italy

Malt

a

Roman

ia Bulga

riaTu

rkey

0102030405060708090100

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 40

1. pielikums

41

0

102030405060708090100

1999

2000

2002

So

urc

e: E

uros

tat

EM

PLO

YM

EN

TIn

dic

ato

r 3

.3 —

Em

plo

yment

rate

— m

ale

sEm

ploy

ed m

en a

ged

15–

64 a

s a

shar

e of

the

tot

al m

ale

popu

lati

on o

f th

e sa

me

age

grou

p

USJa

pan

EU-1

5

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia Es

toni

a

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia Bulga

ria

Turk

ey

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 41

Ko

mis

ijas z

i¿o

jum

s, k

o p

are

dzï

ts ie

snie

gt p

avasara

Eiro

pad

om

ei 2

004

42

–0 0.90

0.00

0.90

1.80

2.70

3.60

–00.70 –00.35 0.00 0.35 0.70 1.05 1.40

US

AT

BE

DE

DK

ES

FI

FR

EL

IE

IT

LU

NLPT

SE

UK

EU-15

Employment rate — average annual percentage point change

Labo

ur p

rodu

ctiv

ity

per

pers

onem

ploy

ed —

ave

rage

ann

ual r

eal

grow

th r

ate

%

Source: Eurostat

Employment and productivity developments in the EU — 1999–2003

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 42

1. pielikums

43

0102030405060708090100

1999

2000

2002

So

urc

e: E

uros

tat

EM

PLO

YM

EN

TIn

dic

ato

r 4

.1 —

To

tal

em

plo

yment

rate

of

old

er

wo

rkers

Empl

oyed

per

sons

age

d 55

–64

as

a sh

are

of t

he t

otal

pop

ulat

ion

of t

he s

ame

age

grou

p

USJa

pan EU

-15

Euro

zone

12

ACC

Swed

en Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal Cyp

rus

Germ

any

Slove

nia

Esto

nia

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg Belg

ium

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ryPo

land

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia

Bulga

ria

Turk

ey

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 43


44

0102030405060708090100

1999

2000

2002

So

urc

e: E

uros

tat

EM

PLO

YM

EN

TIn

dic

ato

r 4

.2 —

Em

plo

yment

rate

of

old

er

wo

rkers

— f

em

ale

sEm

ploy

ed w

omen

age

d 55

–64

as

a sh

are

of t

he t

otal

fem

ale

popu

lati

on o

f th

e sa

me

age

grou

p

USJa

pan EU

-15

Euro

zone

12

ACC

Swed

en Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia

Esto

nia

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia

Bulga

ria

Turk

ey

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 44

1. pielikums

45

0102030405060708090100

1999

2000

2002

So

urc

e: E

uros

tat

EM

PLO

YM

EN

TIn

dic

ato

r 4

.3 —

Em

plo

yment

rate

of

old

er

wo

rkers

— m

ale

sEm

ploy

ed m

en a

ged

55–

64 a

s a

shar

e of

the

tot

al m

ale

popu

lati

on o

f th

e sa

me

age

grou

p

USJa

pan EU

-15

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia

Esto

nia

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia Bulga

ria

Turk

ey

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 45

Ko

mis

ijas z

i¿o

jum

s, k

o p

are

dzï

ts ie

snie

gt p

avasara

Eiro

pad

om

ei 2

004

46

0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

3.5

4

4.5

Source: Eurostat, OECDNotes:US: excludes most or all capital expenditureEU-15, Euro zone 12, ACC (without Malta): OECD estimateAustria: provisional estimate for 2001, 1999; Belgium, Greece: estimate for 2001, 1999; France: provisional for 2001; Portugal: estimate for 2001; Ireland: estimate for 19992002 available for US (OECD estimate): 2.67; EU-15 (OECD estimate): 1.99; Austria (provisional estimate): 1.94; Finland (forecast): 3.49; France (estimate): 2.2; Germany (estimate): 2.51; UK (forecast): 1.84; Slovak Republic: 0.59

INNOVATION AND RESEARCHIndicator 5 — GERD (Gross domestic expenditure on R & D)

As a percentage of GDP

1999 2000 2001

USJa

pan

EU-1

5

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia

Esto

nia

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia

Bulga

ria

Turk

ey

00.5

11.5

22.5

33.5

44.5

2000 2003

IT expenditureAs a percentage of GDP

USJa

panEU

-15

ACC

Source: EITO

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 46

1. p

ielik

um

s

47

Level of R & D spending as % of GDP — 2002

Ave

rage

ann

ual p

erce

ntag

e po

int

chan

ge19

99–

2002

Evolution of R & D spending 1999–2002

Source: Eurostat structural indicators

–00.10

0.02

0.14

0.26

0.38

0 0.5 1 1.5 2 2.5 3 3.5 4 4.5

SE

FI

DK

BE

DE

USFR

EU-15AT

UKLU

NL

IEEL

ITPT

ES

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 47

Ko

mis

ijas z

i¿o

jum

s, k

o p

are

dzï

ts ie

snie

gt p

avasara

Eiro

pad

om

ei 2

004

48

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

Source: EurostatNotes:EU-15, Euro zone 12, ACC, United Kingdom: provisional for 1999 and 2003Belgium, Germany, France, Luxembourg, Netherlands, Austria, Finland, Poland: provisional for 2003; Malta: estimates for 2003Denmark and Hungary: 2003 break in seriesACC and Poland: Poland data for 1999 refer to quarter 1Cyprus: students studying abroad are not covered

INNOVATION AND RESEARCHIndicator 6.1 — Youth education attainment level — total

Percentage of the population aged 20 to 24 having completed at least upper secondary education

USJa

pan

EU-1

5

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia

Esto

nia

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia

Bulga

ria

Turk

ey

1999 2003

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 48

1. p

ielik

um

s

49

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100


INNOVATION AND RESEARCHIndicator 6.2 — Youth education attainment level — females

Percentage of the female population aged 20 to 24 having completed at least upper secondary education

USJa

pan

EU-1

5

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia

Esto

nia

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia

Bulga

ria

Turk

ey

1999 2003

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 49

Ko

mis

ijas z

i¿o

jum

s, k

o p

are

dz �

ts ie

snie

gt p

avasara

Eiro

pad

om

ei 2

004

50

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100


INNOVATION AND RESEARCHIndicator 6.3 — Youth education attainment level — males

Percentage of the male population aged 20 to 24 having completed at least upper secondary education

USJa

pan

EU-1

5

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia

Esto

nia

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia

Bulga

ria

Turk

ey

1999 2003

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 50

1. p

ielik

um

s

51

Evolution of youth education attainment level 1999–2003

Level of youth education attainment level — 2003

Ave

rage

ann

ual p

erce

ntag

e po

int

chan

ge 1

999–

2003

Source: Eurostat

–00.50

–00.20

0.10

0.40

0.70

1.00

1.30

1.60

47 52 57 62 67 72 77 82 87

EU-15UK

SE

PT

NL

LU

IT

IE

EL

FR

FIES

DK

DE

BE

AT

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 51



52

1999

2000

2002

So

urc

e: E

uros

tat,

OEC

DN

otes

:20

02:

prov

isio

nal

EC

ON

OM

IC R

EFO

RM

Ind

icato

r 7

— C

om

para

tive

pri

ce l

eve

lsC

ompa

rati

ve p

rice

leve

ls o

f fi

nal c

onsu

mpt

ion

by p

riva

te h

ouse

hold

s in

clud

ing

indi

rect

tax

es (

EU-1

5 =

100

)

USJa

pan EU

-15

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia

Esto

nia

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ceIre

land

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia

Bulga

ria

Turk

ey

020406080100

120

140

160

180

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 52

1. pielikums

53

1999

2001

2002

So

urc

e: E

uros

tat,

OEC

DN

otes

:A

CC

: Eu

rost

at e

stim

ate

for

1999

EC

ON

OM

IC R

EFO

RM

Ind

icato

r 8

— B

usi

ness

inve

stm

ent

Gro

ss f

ixed

cap

ital

for

mat

ion

by t

he p

riva

te s

ecto

r as

a p

erce

ntag

e of

GD

P

USJa

pan EU

-15

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia Es

toni

a

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia Bulga

riaTu

rkey

051015202530

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 53

Ko

mis

ijas z

i¿o

jum

s, k

o p

are

dz �

ts ie

snie

gt p

avasara

Eiro

pad

om

ei 2

004

54


Level of business investment as % of GDP — 2002

Evolution of business investment 1999–2002

–01.00

–00.70

–00.40

–00.10

0.20

0.50

Ave

rage

ann

ual p

erce

ntag

e po

int

chan

ge 1

999–

2002

13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23

ES

PT

IT EL

IE

NL

LU

UK

AT

EU-15

FR

DE

BE

DK

FISE

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 54

1. p

ielik

um

s

55

0

5

10

15

20

25

1999 2000 2001Source: EurostatNotes:The indicator for Sweden may not be fully comparable with those for other EU Member States.The indicator for the candidate countries cannot be considered to be fully comparable with the EU ones, or between candidate countries due to the differences of underlying data sourcesEU-15, Euro zone 12, ACC: Eurostat estimateCyprus: figure for 1997: 16; Slovak Republic: figure for 1996: 11, figure for 2003: 5; Turkey: figure for 1994: 23, figure for 2002: 25

SOCIAL COHESIONIndicator 9.1 — At-risk-of-poverty rate after social transfers — total

The share of persons with an equivalised disposable income below the risk-of-poverty threshold, which is set at 60 % of the national median equivalised disposable income

USJa

pan

EU-1

5

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Denm

ark

Nethe

rland

sFin

land

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia

Esto

nia

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia

Bulga

ria

Turk

ey

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 55

Ko

mis

ijas z

i¿o

jum

s, k

o p

are

dz �

ts ie

snie

gt p

avasara

Eiro

pad

om

ei 2

004

56

0

5

10

15

20

25

1999 2000 2001Source: EurostatNotes:The indicator for Sweden may not be fully comparable with those for other EU Member StatesThe indicator for the candidate countries cannot be considered to be fully comparable with the EU ones, or between candidate countries due to the differences of underlying data sourcesEU-15, Euro zone 12, ACC: Eurostat estimateCyprus: figure for 1997: 18; Slovak Republic: figure for 1996: 16, figure for 2003: 12; Turkey: figure for 1994: 24, figure for 2002: 26

SOCIAL COHESIONIndicator 9.2 — At-risk-of-poverty rate after social transfers — females

The share of women with an equivalised disposable income below the risk-of-poverty threshold, which is set at 60 % of the national median equivalised disposable income

USJa

pan

EU-1

5

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia

Esto

nia

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia

Bulga

ria

Turk

ey

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 56

1. p

ielik

um

s

57

0

5

10

15

20

25

1999 2000 2001Source: EurostatNotes:The indicator for Sweden may not be fully comparable with those for other EU Member StatesThe indicator for the candidate countries cannot be considered to be fully comparable with the EU ones, or between candidate countries due to the differences of underlying data sourcesEU-15, Euro zone 12, ACC: Eurostat estimateCyprus: figure for 1997: 15; Slovak Republic: figure for 1996: 10, figure for 2003: 3; Turkey: figure for 1994: 23, figure for 2002: 25

SOCIAL COHESIONIndicator 9.3 — At-risk-of-poverty rate after social transfers — males

The share of men with an equivalised disposable income below the risk-of-poverty threshold, which is set at 60 % of the national median equivalised disposable income

USJa

pan

EU-1

5

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia

Esto

nia

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia

Bulga

ria

Turk

ey

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 57

Ko

mis

ijas z

i¿o

jum

s, k

o p

are

dzï

ts ie

snie

gt p

avasara

Eiro

pad

om

ei 2

004

58

Evolution of the at-risk-of-poverty rate 1999–2001

Level of at-risk-of-poverty rate — 2001

Ave

rage

ann

ual p

erce

ntag

e po

int

chan

ge19

99–

2001


– 1.00

– 0.50

0.00

0.50

1.00

9.0 11.0 13.0 15.0 17.0 19.0 21.0

SE

FI

DK

BEDE FR

EU-15

AT

UK

LU

NL

IE

EL

IT

PT

ES

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 58

1. p

ielik

um

s

59

0

5

10

15

20

25

30

1999 2000 2002

Source: EurostatNotes:Not relevant for Denmark, Ireland, Luxembourg, Cyprus, Estonia, Lithuania, Latvia, Malta, Slovenia

SOCIAL COHESIONIndicator 10.1 — Dispersion of regional employment rates — total

Coefficient of variation of employment rates across regions (NUTS 2 level) within countries

US

Japa

n

EU-1

5Eu

ro zo

ne 1

2

ACC

Swed

en

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

aPo

rtuga

l

Germ

any

Czech

Rep

ublic

Fran

ce

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Roman

iaBul

garia

Turk

ey

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 59

Ko

mis

ijas z

i¿o

jum

s, k

o p

are

dzï

ts ie

snie

gt p

avasara

Eiro

pad

om

ei 2

004

60

0

5

10

15

20

25

30

1999 2000 2002


SOCIAL COHESIONIndicator 10.2 — Dispersion of regional employment rates — females

Coefficient of variation of employment rates of women across regions (NUTS 2 level) within countries

US

Japa

nEU

-15

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Germ

any

Czech

Rep

ublic

Fran

ce

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Roman

iaBul

garia

Turk

ey

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 60

1. p

ielik

um

s

61

0

5

10

15

20

25

30

1999 2000 2002


SOCIAL COHESIONIndicator 10.3 — Dispersion of regional employment rates — males

Coefficient of variation of employment rates of men across regions (NUTS 2 level) within countries

US

Japa

nEU

-15

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Germ

any

Czech

Rep

ublic

Fran

ce

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Roman

iaBul

garia

Turk

ey

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 61


62

1999

2000

2002

So

urc

e: E

uros

tat

SO

CIA

L C

OH

ESIO

NIn

dic

ato

r 1

1.1

— T

ota

l lo

ng

-term

unem

plo

yment

rate

Long

-ter

m u

nem

ploy

ed (

12 m

onth

s an

d m

ore)

as

a pe

rcen

tage

of

the

tota

l act

ive

popu

lati

on

02468

101214

USJa

pan

EU-1

5

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia

Esto

nia

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

eIta

ly

Malt

a

Roman

ia Bulga

ria

Turk

ey

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 62

1. pielikums

63

02468101214

1999

2000

2002

So

urc

e: E

uros

tat

SO

CIA

L C

OH

ESIO

NIn

dic

ato

r 1

1.2

— L

ong

-term

unem

plo

yment

rate

— f

em

ale

sLo

ng-t

erm

une

mpl

oyed

wom

en (

12 m

onth

s an

d m

ore)

as

a pe

rcen

tage

of

the

fem

ale

acti

ve p

opul

atio

n

USJa

pan

EU-1

5

Euro

zone

12

ACC

Swed

en Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia Es

toni

a

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia Bulga

ria

Turk

ey

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 63


64

02468101214

1999

2000

2002

So

urc

e: E

uros

tat

SO

CIA

L C

OH

ESIO

NIn

dic

ato

r 1

1.3

— L

ong

-term

unem

plo

yment

rate

— m

ale

sLo

ng-t

erm

une

mpl

oyed

men

(12

mon

ths

and

mor

e) a

s a

perc

enta

ge o

f th

e m

ale

acti

ve p

opul

atio

n

US Japa

nEU

-15

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia

Esto

nia

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia Bulga

ria

Turk

ey

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 64

1. p

ielik

um

s

65

– 80

– 60

– 40

– 20

0

20

40

60

80

1999 2001 Targets

0.0

– 0.7

0.8

– 0.1

0.6 0.0

Sources: European Environment Agency, European Topic Centre on Air and Climate ChangeNotes:Countries are sorted according to the distance to their targets. For Member States targets are established under the EU burden-sharing agreement(Council Decision 2002/358/EC)Total GHG emissions comprise the Kyoto basket of six greenhouse gases; CO2, CH4, N20, HFCs, PFCs and SF6

Data exclude emissions and removals due to land-use change and forestry (LUCF)

ENVIRONMENTIndicator 12 — Total greenhouse gas emissions

Percentage change since base year and targets according to Kyoto Protocol/EU Council decision for 2008–12(in CO2 equivalents) — Indexed on actual base year = 100

USJa

pan

EU-1

5ACC

Swed

en

Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia

Esto

nia

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia

Bulga

ria

Turk

ey

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 65

Ko

mis

ijas z

i¿o

jum

s, k

o p

are

dzï

ts ie

snie

gt p

avasara

Eiro

pad

om

ei 2

004

66

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2000

2001 non-renewables

1999 non-renewables

2001 renewables

1999 renewablesSource: EurostatNotes:EU-15, Euro zone 12, Germany, Italy, Netherlands, Spain: provisional for 2001ACC: provisional for 1999

ENVIRONMENTIndicator 13 — Energy intensity of the economy

Gross inland consumption of energy divided by GDP (at constant prices, 1995 = 100)— kgoe (kilogram of oil equivalent) per EUR 1 000

USJa

pan

EU-1

5

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Denm

ark

Nethe

rland

sFin

land

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia

Esto

nia

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

iaBul

garia

Turk

ey

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 66

1. p

ielik

um

s

67

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

1999 2001 2002Source: EurostatNotes:Includes road, rail and inland waterwaysGreece, Sweden, Cyprus, Slovenia, Bulgaria: estimate for 1999Belgium, Greece, Italy, Luxembourg, Portugal, UK, Poland: estimate for 2002

ENVIRONMENTIndicator 14 — Transport — Volume of freight transport relative to GDP

Index of island freight transport volume relative to GDP, measured in tonne-km/GDP (at constant prices, 1995 = 100)

USJa

pan

EU-1

5

Euro

zone

12

ACC

Swed

en

Denm

ark

Nethe

rland

s

Finlan

d

Unite

d Kin

gdom

Austri

a

Portu

gal

Cypru

s

Germ

any

Slove

nia

Esto

nia

Lithu

ania

Czech

Rep

ublic

Latv

ia

Fran

ce

Irelan

d

Luxe

mbo

urg

Belgiu

m

Slova

k Rep

ublic

Hunga

ry

Polan

d

Spain

Greec

e

Italy

Malt

a

Roman

ia

Bulga

ria

Turk

ey

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 67

Ko

mis

ijas z

i¿o

jum

s, k

o p

are

dz �

ts ie

snie

gt p

avasara

Eiro

pad

om

ei 2

004

68

AT

110.9

97.9

69.3

30

85

1.9

20.9

102

12.0

0.8

2.4

110

146

120

BE

106.5

118.5

59.9

26.6

81.1

2.2

18.3

99

13.0

3.5

8

106

228

100

DE

99.3

95.7

65.3

38.6

73.3

2.5

16.9

104

11.0

4

5.9

82

168

102

DK

112.6

98.3

75.9

57.9

74.4

2.4

17.8

131

11.0

0.9

n.r.

100

125

85

ES

87.3

95.7

58.4

39.7

63.4

1.0

21.8

82

19.0

3.9

9.2

133

227

137

FI

101

100.1

68.1

47.8

86.2

3.5

16

123

11.0

2.3

7.8

105

263

95

FR

103.5

113.6

63

34.8

81.1

96

189

100

6.2

2.8

15.0

100

16.4

2.2

EL

73.5

91.8

56.7

39.7

81.7

0.6

20.1

80

20.0

5.1

4.2

126

261

127

IE

121.9

120.4

65.3

48.1

85.7

133

161

131

n.r.

1.3

21.0

118

17.7

1.2

IT

98.4

106

55.5

28.9

69.9

1.1

17.8

95

19.0

5.3

16.6

107

188

103

LU

186.5

129.7

63.7

28.3

69.8

110

191

56

n.r.

0.8

12.0

100

17.9

1.7

NL

109.4

95.6

74.4

42.3

73.3

97

201

105

2.2

0.7

11.0

102

17.4

1.9

PT

69.2

63.8

68.2

50.9

47.2

126

238

136

3.9

1.8

20.0

74

21.6

0.8

SE

104.4

96.1

73.6

68

85.6

90

229

97

4.6

1

10.0

117

13.5

4.3

UK

108.7

97

71.7

53.5

78.2

86

225

88

6.6

1.1

17.0

107

15

1.8

Levels

GDP per capita in PPS (EU-15 = 100)

Labour productivity (EU-15 = 100)

Employment rate (%)

Employment rate of older workers (%)

Educational attainment (20–24) (%)

Research and developmentexpenditure (% of GDP)

Business investment (% GDP)

Comparative price levels (EU-15 = 100) (1)

At-risk-of-poverty rate (%)

Long-term unemployment (%)

Dispersion of regional employment rates

Greenhouse gases emissions(Index base year = 100) (2)

Energy intensity of the economy

Volume of transport

2003

2003

2002

2002

2003

2002

2001

2002

2002

2001

2002

2002

2001

2002

EU-15

100

100

64.3

40.1

74

102.4

194.2

98

12.6

3

15.0

100

17.2

2.0

US

138.5

120

71.9

59.5

:

91.3

330.1

114

:

0.3

:

113

:

2.7

Graph 15: Relative performance of the 15 Member States according to the structural indicators on the shortlist

(1) Analysis takes into account relation between GDP per capita and comparative price levels(2) Analysis based on distance to target incidators for the Kyoto Protocol and burden-sharing targets of the EU Member States n.r.: not relevant

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 68

AT

1.4

1.2

0.2

0.1

0.1

0.03

– 0.30

0.4

0.0

– 0.1

0.0

2.4

1.4

3.0

BE

1.1

0.6

0.2

0.7

1.2

0.11

– 0.27

– 1.8

0.0

– 0.5

0.0

– 0.1

– 7.8

7.0

DE

0.8

0.8

0.0

0.3

– 0.3

0.02

– 0.90

0.0

0.0

– 0.1

0.1

0.5

– 0.6

– 0.6

DK

1.2

1.6

0.0

1.1

0.3

0.15

– 0.10

2.5

0.0

0.0

n.r.

– 2.6

– 3.6

– 2.8

ES

2.1

0.6

1.6

1.6

– 0.4

0.04

0.33

0.4

0.0

– 0.7

– 0.5

2.0

0.2

8.6

FI

2.3

1.4

0.6

2.9

– 0.1

0.09

– 0.27

1.2

0.0

– 0.2

0.1

2.1

– 6.5

– 0.9

FR

1.3

0.4

0.7

2.0

0.3

0.01

0.07

– 1.70

0.0

– 0.5

– 0.3

– 0.3

– 1.3

– 2.8

EL

3.9

0.5

0.2

0.6

– 0.02

0.30

– 1.2

– 0.5

– 0.4

– 0.3

4.0

– 0.6

– 5.0

3.9

IE

4.8

3.5

0.7

1.5

0.9

– 0.02

– 1.00

4.9

1.0

– 0.4

n.r.

3.5

– 10.2

3.9

IT

1.2

– 0.1

0.9

0.4

0.9

0.03

0.40

1.3

0.5

– 0.5

– 0.2

0.5

– 2.9

0.6

LU

2.1

– 0.7

0.7

0.6

– 0.4

0.00

– 0.50

0.5

– 0.5

0.0

n.r.

0.3

– 0.9

7.1

NL

0.3

– 0.1

0.9

2.0

0.3

– 0.07

– 0.70

0.4

0.0

– 0.2

0.0

1.0

– 0.5

– 2.6

PT

0.6

0.0

0.2

0.2

1.8

0.05

– 0.50

0.8

– 0.5

0.0

0.1

0.5

– 4.7

3.2

SE

1.8

1.0

0.6

1.4

– 0.2

0.31

– 0.20

– 0.9

0.5

– 0.3

– 0.1

– 1.2

– 4.5

– 0.3

UK

2.5

1.7

0.2

1.3

0.7

0.00

– 0.33

0.0

– 1.0

– 0.2

– 0.2

0.5

– 4.8

– 2.5

Evolution

GDP per capita

Labour productivity

Employment rate

Employment rate of older workers

Educational attainment(20–24)

Research and developementexpenditure

Business investment

Comparative price levels (1)

At-risk-of-poverty rate

Long-term unemployment

Dispersion of regionalemployment rates

Greenhouse gases emissions (2)

Energy intensityof the economy

Volume of transport

Average annual real growthrate 1999–2003 (%)

Average annual real growthrate 1999–2003 (%)

Average annual percentagepoint change 1999–2002












EU-15

1.4

0.7

0.6

1.0

0.4

0.02

– 0.23

0.0

0.0

– 0.3

– 0.5

0.6

– 2.0

0.0

US

1.2

1.8

– 0.7

0.6

:

0.01

:

4.4

:

0.0

:

1.3

– 4.1

– 0.8

Graph 16: Relative improvement in the performance of the 15 Member States according to the structural indicators on the shortlist

(1) Analysis takes into account relation between GDP per capita and comparative price levels(2) Analysis based on distance to target incidators for the Kyoto Protocol and burden-sharing targets of the EU Member States n.r.: not relevant

1. p

ielik

um

s

69

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 69

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 70

2. PIELIKUMS

Dal¥bvalstu konkr�

tie sasniegumi

un trkumi Lisabonas strat��

ijas m�

r˙u ¥stenošan�

TurpmÇk dotÇs tabulas sniedz ¥su pÇrskatu par dažiem dal¥bvalstu rÇd¥tÇjiem

Lisabonas stratïÆijas mïr˙u ¥stenošanÇ, aptverot gan sasniegumus, gan trkumus.

Ieraksts par dal¥bvalsti tiek veikts tad, ja tÇs rÇd¥tÇjs ir viens no tr¥s labÇkajiem vai

tr¥s zemÇkajiem ES, saska¿Ç ar 14 strukturÇlo rÇd¥tÇju sarakstu (skat¥t 1. pielikumu).

PÇrïjie ieraksti balstÇs uz individuÇlu valstu novïrtïjumu, kas ir veikts šÇdos

zi¿ojumos: Ekonomikas politikas vispÇrïjas pamatnostÇdnes – izpildes zi¿ojums

(COM(2004) 20) un Piez¥mes par valst¥m (SEC(2004) 44), Zi¿ojums par iekšïjÇ

tirgus izpildi un jo ¥paši Progresa zi¿ojums (COM(2004) 22), Zi¿ojums par izgl¥t¥bu

un apmÇc¥bu l¥dz 2010. gadam (COM(2003) 685) un PÇrskats par vides politiku

(COM (2003) 745).

71

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 71

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 72

2. p

ielik

um

s

73

Sasniegumi • PastÇv¥gi samazinÇs IKP-parÇda attiec¥ba, un ir augsti (lai gan

lejupïji) pÇrpalikumi.

• AugstÇkais jauniešu izgl¥t¥bas l¥me¿a pieaugums (no 1999. l¥dz

2003. gadam).

• Btisks pieaugums pïtniec¥bai un att¥st¥bai (P&A) atvïlïtajos

izdevumos 2001. gadÇ un centieni sasniegt 3% mïr˙i.

• Iniciat¥vas administrat¥vÇ sloga samazinÇšanai un uz¿ïmïjdarb¥bas

veicinÇšanai.

• Reformas pasÇkumi, ieskaitot pasÇkumus attiec¥bÇ uz darbaspïku

noteikto nodok∫u samazinÇšanai, nolkÇ palielinÇt darbaspïka

piedÇvÇjumu.

• ES augstÇkais kopïjais nodarbinÇt¥bas l¥menis – 76%, ES augstÇkais

sieviešu nodarbinÇt¥bas l¥menis – virs 71% un otrais lielÇkais gados

vecÇku darba ¿ïmïju nodarbinÇt¥bas l¥menis – 58% (2002. gada

skait∫i).

• LielÇkais transponïšanas apjoms, straujÇkais “Lisabonas” direkt¥vu

transponïšanas temps (85%); nevienai direkt¥vai transponïšanas

kavïjumi nepÇrsniedz divus gadus.

• Otrais lielÇkais P&A atvïlïto kopïjo iekšzemes izdevumu pieaugums

2001. gadÇ.

Trkumi • ZemÇkais nodarbinÇt¥bas l¥menis ES attiec¥bÇ uz personÇm vecumÇ

no 55 l¥dz 64 gadiem (25%).

• Kopš 2003. gada maija transponïšanas apjomi vïl vairÇk

samazinÇjušies, radot zemÇko transponïšanas apjomu (vïl

jÇtransponï 54 direkt¥vas).

• Zema konkurence enerÆijas tirg.

• Zems l¥menis dal¥bai izgl¥t¥bÇ un mÇc¥bÇs.

• AugstÇkais cenu l¥menis ES, kas btiski pieauga no 2000. l¥dz

2002. gadam.

• Valsts finanšu vidïjÇ termi¿a stratïÆija ir apdraudïta valsts

pamatfunkcijÇm atvïlïto izdevumu apjomu dï∫.

• VÇji rÇd¥tÇji Kioto protokola uzdevumu izpildï.

• VÇji jauniešu izgl¥t¥bas l¥me¿a rÇd¥tÇji.

BEπ˛IJA D

�NIJA

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 73

Ko

mis

ijas z

i¿o

jum

s, k

o p

are

dzï

ts ie

snie

gt p

avasara

Eiro

pad

om

ei 2

004

74

Sasniegumi • Agenda 2010 – plaša sociÇlÇs droš¥bas sistïmas reforma ar pamat¥gu

ietekmi uz darba tirgu un preču tirgu.

• Ievïrojams progress ar darba tirgu saist¥to 2003. gada rekomendÇciju

ieviešanÇ un profesionÇlÇs apmÇc¥bas sistïmas modernizïšanÇ.

• Reformas, lai uzlabotu uz¿ïmïjdarb¥bu.

• Trešais augstÇkais kopïjo P&A atvïlïto iekšzemes izdevumu l¥menis

2001. gadÇ.

• Viens no labÇkajiem Kioto protokola uzdevumu izpildes rÇd¥tÇjiem

un kopïjÇ samazinÇjuma sadales rÇd¥tÇjiem.

• AugstÇkais darba raž¥guma pieauguma temps ES (no 1999. l¥dz

2003. gadam).

• PasÇkumi nolkÇ palielinÇt motivÇciju strÇdÇt un mudinÇt

bezdarbniekus att¥st¥t iema¿as, kÇ ar¥ btisks jauniešu izgl¥t¥bas

l¥me¿a pieaugums (no 1999. l¥dz 2003. gadam).

• Otrais augstÇkais rÇd¥tÇjs attiec¥bÇ uz invest¥cijÇm uz¿ïmïjdarb¥bÇ

(no 1999. l¥dz 2002. gadam), iniciat¥vas veicinÇt informÇcijas un

komunikÇciju tehnoloÆiju (IKT) izmantošanu un ieguld¥jumus P&A un

jauninÇjumos, kÇ ar¥ centieni vienkÇršot uz¿ïmïjdarb¥bas vidi.

Trkumi • PÇrmïr¥gs defic¥ts vairÇkus gadus ar atkÇrtotÇm novirzïm no

StabilitÇtes paktÇ plÇnotÇ izdevumu apmïra.

• TÇlejošu pensijas sistïmas reformu trkums.

• Nemain¥ga situÇcija darba tirg un augsts bezdarba l¥menis.

• VÇji jauniešu izgl¥t¥bas l¥me¿a rÇd¥tÇji.

• Otrais zemÇkais iekšïjÇ tirgus direkt¥vu transponïšanas apjoms

(transponïšanas defic¥ts vairÇk kÇ divreiz pÇrsniedz 1,5% mïr˙i).

• Liels parÇda apjoms, kas samazinÇs lïni, neraugoties uz augstu

nominÇlo IKP pieaugumu pïdïjos gados.

• Otrais zemÇkais sieviešu nodarbinÇt¥bas l¥menis un otrais augstÇkais

ilgtermi¿a bezdarba l¥menis.

• Ne¥stenota sociÇlÇs droš¥bas un pensiju sistïmu reformu kontrole.

• Vïl nav nodrošinÇta konkurence enerÆïtikas nozarï.

• Zems iekšïjÇ tirgus direkt¥vu transponïšanas apjoms.

VÅCIJA GRIEµIJA

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 74

2. p

ielik

um

s

75

Sasniegumi • LielÇkais nodarbinÇt¥bas l¥me¿a pieaugums kopš 1999. gada un

lielÇkais ilgtermi¿a bezdarba l¥me¿a samazinÇjums (no 1999. l¥dz

2002. gadam), pie¿emti pasÇkumi sieviešu nodarbinÇt¥bas l¥me¿a

paaugstinÇšanai.

• Otrais lielÇkais iekšïjÇ tirgus direkt¥vu transponïšanas apjoms

(transponïšanas defic¥ts ir krietni zem 1,5% mïr˙a).

• Pie¿emta “España.es 2004-05” – pasÇkumu kopums informÇcijas

sabiedr¥bas veicinÇšanai un att¥st¥bai, vienlaic¥gi sekmïjot iedz¥votÇju

un MVU pieeju internetam.

• Pie¿emts likums par sabiedr¥bÇm ar ierobežotu atbild¥bu, radot

vienkÇršÇku tiesisku regulïjumu mazu uz¿ïmumu/MVU izveidei.

• VispÇrïjas pensiju reformas ¥stenošana.

• Btisks gados vecÇku personu nodarbinÇt¥bas l¥me¿a pieaugums

(no 1999. l¥dz 2002. gadam), lai gan gados vecÇku darba ¿ïmïju

nodarbinÇt¥bas l¥menis joprojÇm ir viens no zemÇkajiem ES.

• Btisks relat¥vo cenu l¥me¿a samazinÇjums no 1999. l¥dz

2002. gadam.

• Jauniešu izgl¥t¥bas l¥menis ir krietni virs ES vidïjÇ l¥me¿a.

• Laba Kioto protokola uzdevumu izpilde.

Trkumi • ES augstÇkais bezdarba l¥menis 2002. gadÇ – 11,3%, sieviešu

nodarbinÇt¥bas l¥menis 2002. gadÇ vairÇk kÇ 10 procentu punktu zem

ES vidïjÇ l¥me¿a, pÇrmïr¥ga l¥gumu ar noteiktu termi¿u izmantošana,

kas apgrtina mobilitÇti.

• TuvÇkajÇ nÇkotnï nav ieplÇnotas jaunas pensiju sistïmas reformas.

• PasliktinÇjies jauniešu izgl¥t¥bas l¥menis (no 1999. l¥dz 2003. gadam).

• JoprojÇm nepietiekama konkurence mazumtirdzniec¥bas nozarï.

• Viens no sliktÇkajiem Kioto uzdevumu izpildes rÇd¥tÇjiem un kopïjÇ

samazinÇjuma pÇrdales rÇd¥tÇjiem.

• PÇrmïr¥gs defic¥ts vairÇkus gadus ar atkÇrtotÇm novirzïm no

StabilitÇtes paktÇ plÇnotÇ izdevumu apmïra; nav nodrošinÇta valsts

finanšu ilgtermi¿a stabilitÇte.

• Darba tirgus reformas, iespïjams, nav pietiekamas šajÇ posmÇ.

• JoprojÇm zema gÇzes un elektr¥bas tirgus liberalizÇcija.

• ZemÇkais iekšïjÇ tirgus direkt¥vu transponïšanas apjoms, kÇ ar¥

liels pÇrkÇpumu skaits.

SPÅNIJA FRANCIJA

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 75

Ko

mis

ijas z

i¿o

jum

s, k

o p

are

dz �

ts ie

snie

gt p

avasara

Eiro

pad

om

ei 2

004

76

Sasniegumi • Vid

�j

�termi¿a izaugsme 5% apm

�r

�.

• Augsts un arvien pieaugošs darba raž¥gums, kas krietni p

�rsniedz

ES vid

�jo r

�d¥t

�ju.

• Btisks ilgtermi¿a bezdarba l¥me¿a samazin

�jums (no 1999. l¥dz

2002. gadam).

• Iev

�rojams jauniešu izgl¥t¥bas l¥me¿a pieaugums (no 1999. l¥dz

2003. gadam).

• Liel

�ka konkurence telekomunik

�ciju un sabiedrisk

�transporta

nozar

�, jauni konkurences noteikumi elektroener

�ijas un g

�zes tirg.

• Liel

�kais transpon

�šanai atlikušo iekš

�j

�tirgus direkt¥vu

samazin

�jums kopš 2003. gada maija (32 direkt¥vas).

• Liel

�kais invest¥ciju pieaugums uz

¿ �m

�jdarb¥b�

(no 1999. l¥dz

2002. gadam).

• 2003. gada ruden¥ izsludin

�ts vid

�j

�termi¿a pensiju reformas pl

�ns.

• Pie¿emti pas

�kumi, lai palielin

�tu darba tirgus elast¥gumu.

• ±stenota pamatizgl¥t¥bas un vid�

j

�s izgl¥t¥bas sist

�mas reforma,

pieaudzis jauniešu izgl¥t¥bas l¥menis (no 1999. l¥dz 2003. gadam).

• Palielin

�jies iekš

�j

�tirgus direkt¥vu transpon

�šanas apjoms, viens

no trim lab

�kajiem r�

d¥t

�jiem “Lisabonas” direkt¥vu transpon

�šan

�.

Trkumi • Viens no slikt

�kajiem r

�d¥t

�jiem ES attiec¥b

�uz Kioto protokola

uzdevumu izpildi un kop

�j

�samazin

�juma p

�rdali.

• Liel

�kais cenu l¥me¿a pieaugums laikposm

�no 1999. l¥dz

2002. gadam.

• Kop

�jie iekšzemes P&A izdevumi ir zem ES vid

�j

�r

�d¥t

�ja.

• Liel

�kais invest¥ciju kritums uz

¿ �m

�jdarb¥b

�(no 1999. l¥dz

2002. gadam).

• ES zem

�kais kop

�jais nodarbin

�t¥bas l¥menis (55,5%) un sieviešu

nodarbin

�t¥bas l¥menis (42%), augst

�kais ilgtermi¿a bezdarba

l¥menis 5,3% apm

�r

�.

• Btisks darba raž¥guma kritums no 1999. l¥dz 2003. gadam.

• V

�l nav pan

�kta notur¥ga budžeta konsolid

�cija, un valsts finanšu

ilgtermi¿a stabilit

�te ir apšaub

�ma.

• L

�na pakalpojumu nozares un ener

�ijas tirgu liberaliz

�cija.

• Liels p

�rk

�pumu skaits attiec¥b

�uz iekš

�j

�tirgus noteikumu

piem

�rošanu un zems iekš

�j

�tirgus direkt¥vu transpon

�šanas

apjoms.

±RIJA IT

�LIJA

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 76

2. p

ielik

um

s

77

Sasniegumi • ES augstÇkais, lai ar¥ lejupïjs, relat¥vais darba raž¥gums.

• πoti zems ilgtermi¿a bezdarba l¥menis.

• LabÇkie rÇd¥tÇji attiec¥bÇ uz Kioto protokola uzdevumu izpildi un

kopïjÇ samazinÇjuma pÇrdali.

• LielÇkais pieaugums attiec¥bÇ uz uz¿ïmumu pieeju internetam

2002. gadÇ.

• Iniciat¥vas uz¿ïmïjdarb¥bas veicinÇšanai.

• Pie¿emti btiski pasÇkumi, lai konsolidïtu valsts finanses un panÇktu

to stabilitÇti nesenajÇ ekonomikas att¥st¥bas straujÇs mazinÇšanÇs

periodÇ.


• PasÇkumi darba tirgus elast¥guma uzlabošanai, tai skaitÇ JauninÇjumu

padomes izveide.

• PalielinÇtas N¥derlandes Konkurences iestÇdes pilnvaras, lai panÇktu

lielÇku konkurenci.

• Pozit¥va virz¥ba Kioto protokola uzdevumu sasniegšanÇ.

Trkumi • Trešais sliktÇkais jauniešu izgl¥t¥bas l¥me¿a rÇd¥tÇjs ES, kas turpina

kristies (no 1999. l¥dz 2003. gadam).

• πoti zems nodarbinÇt¥bas l¥menis personÇm vecumÇ no 55 l¥dz 64

gadiem, un nav ¥stenoti konkrïti politikas pasÇkumi.

• KavïšanÇs ar konkurences likuma mai¿u.

• Zems iekšïjÇ tirgus direkt¥vu transponïšanas apjoms, un lielÇkajai

da∫ai direkt¥vu transponïšana kavïjas par 2 gadiem.

• Zems darba raž¥gums pïdïjo gadu laikÇ, da∫ïji tÇdï∫, ka mazinÇjusies

konkurïtspïja, un ar¥ tÇdï∫, ka dažÇs nozarïs trkst konkurences

un ir samazinÇjusies specializÇcija augstu tehnoloÆiju ražošanÇ.

• Samaksas starp¥ba starp dzimumiem privÇtajÇ un valsts sektorÇ ir

virs ES vidïjÇ rÇd¥tÇja.

• 2001. gadÇ samazinÇjÇs kopïjie iekšzemes P&A izdevumi.

• Kopš 2003. gada maija transponïšanas apjomi vïl vairÇk

samazinÇjušies, radot otro zemÇko transponïšanas apjomu.

LUKSEMBURGA N±DERLANDE

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 77

Ko

mis

ijas z

i¿o

jum

s, k

o p

are

dz �

ts ie

snie

gt p

avasara

Eiro

pad

om

ei 2

004

78

Sasniegumi • Apstiprin

�ta visp

�r

�ja valsts pensiju sist

�mas reforma.


• Jauniešu izgl¥t¥bas l¥menis krietni p

�rsniedz ES vid

�jo l¥meni, veidojot

85% (no 1999. l¥dz 2003. gadam).

• MVU un uz

¿ �m

�jdarb¥bas uzs

�kšanas reglament

�jošo noteikumu

vienk

�ršošana.

• Btiski pieaudzis ar iekš

�jo tirgu saist¥to direkt¥vu transpon

�šanas

apjoms.

• Tiek veikti pas

�kumi, lai sekm

�tu IKT izmantošanu un ieguld¥jumus

P&A un jaunin

�jumos.

• Btisks jauniešu izgl¥t¥bas l¥me¿a pieaugums (no 1999. l¥dz

2003. gadam).

• Btiski palielin

�jies ar iekš


�šanas

apjoms, un kav

�šan

�s direkt¥vu transpon

�šan

�nep

�rsniedz 2 gadus.

• Programma Quadros nodrošina finanšu kompens

�ciju mazajiem un

pavisam mazajiem uz¿ �

mumiem.

Trkumi • Kop

�jie iekšzemes P&A izdevumi ir zem ES vid

�j

�l¥me¿a.

• Gados vec

�ku personu nodarbin

�t¥bas l¥menis ir krietni zem ES

vid

�j

�.

• Joproj

�m zems ar iekš


�šanas

apjoms.

• Slikti r

�d¥t

�ji attiec¥b

�uz Kioto protokola uzdevumu izpildi un kop

�j

�samazin

�juma p

�rdali.

• Btisks kritums attiec¥b

�uz invest¥cij

�m uz

¿ �m

�jdarb¥b

�(no 1999.

l¥dz 2002. gadam).

• P�

rm�

r¥gs defic¥ts, valsts finanšu ilgtsp

�j¥ba ir apšaub

�ma, ¿emot

v�

r

�prognoz

�tos izdevumus pensij

�m.

• Slikti r

�d¥t

�ji izgl¥t¥b

�(lai gan nesen ir pie¿emti pas

�kumi izgl¥t¥bas

kvalit

�tes uzlabošanai) ar ES procentu

�li liel

�ko to jauniešu skaitu,

kas priekšlaic¥gi izbeidz m

�c¥bas skol

�(šis r

�d¥t

�js divas reizes

p

�rsniedz ES vid

�jo r

�d¥t

�ju).

• Re

�la konkurence elektroener

�ijas tirg v

�l nav nodrošin

�ta, g

�zes

un elektr¥bas cenas ir starp augst

�kaj

�m ES.

• Slikti r

�d¥t

�ji attiec¥b

�uz Kioto protokola uzdevumu izpildi un kop

�j

�samazin

�juma p

�rdali.

AUSTRIJA PORTUGÅLE

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 78

2. p

ielik

um

s

79

Sasniegumi • SaglabÇ vadošo lomu pÇrejÇ uz tautsaimniec¥bu, kas balst¥ta uz

zinÇšanÇm.

• Veikti reformu pasÇkumi, lai palielinÇtu nodarbinÇt¥bu un novïrstu

sociÇlo atstumt¥bu; personÇm vecuma grupÇ no 55 l¥dz 66 gadiem

noteiktais nodarbinÇt¥bas l¥me¿a mïr˙is ir sasniedzams.

• AugstÇkais jauniešu izgl¥t¥bas l¥menis ES (no 1999. l¥dz 2003. gadam).

• Ar iekšïjo tirgu saist¥to direkt¥vu transponïšanas defic¥ts ir zemÇks

par 1,5%, kavïšanÇs direkt¥vu transponïšanÇ nepÇrsniedz 2 gadus.

• SamïrÇ laba Kioto protokola uzdevumu izpilde.

• LielÇkais pieaugums kopïjos P&A atvïlïtajos iekšzemes izdevumos

2001. gadÇ.

• Pie¿emti pasÇkumi, lai paturïtu darbÇ gados vecÇkas personas un

veicinÇtu imigrantu un jauniešu iesaist¥šanos darbÇ.

• ES augstÇkais nodarbinÇt¥bas l¥menis personÇm vecumÇ no 55 l¥dz

64 gadiem un otrais augstÇkais sieviešu nodarbinÇt¥bas l¥menis (no

1999. l¥dz 2002. gadam).

• SaglabÇ vadošo lomu pÇrejÇ uz tautsaimniec¥bu, kas balst¥ta uz

zinÇšanÇm.

• Labi rÇd¥tÇji attiec¥bÇ uz Kioto protokola uzdevumu izpildi un kopïjÇ

samazinÇjuma pÇrdali.

Trkumi • Cenas ir starp augstÇkajÇm ES, un cenu l¥menis ir pieaudzis (no

1999. l¥dz 2002. gadam).

• Ierobežota konkurence netirgojamu pakalpojumu jomÇ.

• JoprojÇm augsts strukturÇlÇ bezdarba l¥menis.

• Trešais sliktÇkais rÇd¥tÇjs attiec¥bÇ uz invest¥cijÇm uz¿ïmïjdarb¥bÇ

(no 1999. l¥dz 2002. gadam), ko raksturo lejupïja tendence.

• Cenas ir starp augstÇkajÇm ES, lai gan cenu l¥menis ir samazinÇjies

(no 1999. l¥dz 2002. gadam).

• ES zemÇkais rÇd¥tÇjs attiec¥bÇ uz invest¥cijÇm uz¿ïmïjdarb¥bÇ no

1999. l¥dz 2002. gadam, ko raksturo lejupïja tendence.

• VÇja konkurence dažÇs nozarïs, jo ¥paši valsts sektora pakalpojumos.

SOMIJA ZVIEDRIJA

kg402396_LV 9

/03/04 1

1:54 P

age 79



80

Sasniegumi • Zems ilgtermi¿a bezdarba l¥menis, jauniešu izgl¥t¥bas l¥me¿a pieaugums

(no 1999. l¥dz 2003. gadam).

• Uzlabojusies valsts iekš�

jo izdevumu kvalit�

te (izgl¥t¥bai un transportam),

tai skait�

reformu iniciat¥va, lai uzlabotu apm�

c¥bu un pamatiema¿as.

• Labi r�

d¥t�

ji attiec¥b�

uz Kioto protokola uzdevumu izpildi un kop�

j�

samazin�

juma p�

rdali.

• Ar iekš�

jo tirgu saist¥to direkt¥vu transpon�

šanas defic¥ts ir zem 1,5%.

• Plaš�

ka nodok∫u atlaižu piem�

rošana lieliem uz¿�

mumiem, kas iegulda

P&A, un priorit�

ro jomu noteikšana, lai palielin�

tu raž¥gumu.

Trkumi • Slikts darba raž¥guma l¥menis, neraugoties uz neseno pieaugumu (no

1999. l¥dz 2003. gadam).

• Palielin�

s valsts budžeta defic¥ts.

• Kav�

šan�

s ar pasta pakalpojumu tirgus liberaliz�

ciju.

• Zems kop�

jo iekšzemes P&A izdevumu l¥menis 2001. gad�

ar ES otro

slikt�

ko r�

d¥t�

ju attiec¥b�

uz invest¥cij�

m uz¿�

m�

jdarb¥b�

(no 1999. l¥dz

2002. gadam).

APVIENOTÅ KARALISTE

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 80

3. P I E L I K U M S

Vïl neapstiprin�

ti Lisabonas strat��

ijas darba k�

rt¥bas

priekšlikumi l¥dz 2005. gada martam

81

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 81

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 82

3. pielikums

83

Konkurïtspïja • Kopienas patents • ProfesionÇlo kvalifikÇciju atz¥šana*

• IntelektuÇlÇ ¥pašuma ties¥bu

piemïrošana*

• Sadarb¥ba patïrïtÇju aizsardz¥bas ties¥bu

piemïrošanÇ*

• Netaisn¥ga komercdarb¥bas prakse*

• Kopienas patents (priekšlikums par

piekrit¥bu un Minhenes konvencija)

• Programmatras patentu iegšanas

iespïjas

• Pamatdirekt¥va par pakalpojumiem

• REACH

Vide • Vides garantija

• Kioto protokola elast¥guma mehÇnisms

• Orhsas konvencija

Izgl¥t¥ba un kultra • Mžizgl¥t¥bas pamatprogramma

• Jaunu programmu veidošana

laikposmam pïc 2006. gada

NodarbinÇt¥ba,

sociÇlÇ politika,

vesel¥bas aprpe,

patïrïtÇju

aizsardz¥ba

• Regula Nr. 1408/71

• Eiropas vesel¥bas apdrošinÇšanas polise

• Pagaidu darbs

• Direkt¥vas 13. pants (iz¿emot

profesionÇlÇs aprindas)

Transports,

telekomunikÇcijas,

enerÆija

• OtrÇ dzelzce∫a direkt¥vu pakete

• KuÆošanas droš¥ba

• EKT – transports

• Pamatdirekt¥va par ekokontrukciju

ražojumiem, kas izmanto enerÆiju*

• EnergoapgÇde un efektivitÇte

• TrešÇ dzelzce∫a direkt¥vu pakete

• Maksas noteikšana par ce∫u lietošanu

smagkravas transportl¥dzek∫iem

(Eurovignette)

• DigitÇlais saturs

• Interneta droš¥bas r¥c¥bas plÇns

• EKT – enerÆija

ECOFIN • Direkt¥va par pÇrredzam¥bu

• Direkt¥va par invest¥ciju pakalpojumiem

LISABONAS STRATî˛IJA: LIKUMDOŠANAS PLÅNS

Padome L¥dz patreizïjÇ parlamenta sastÇva

pilnvaru beigÇm (2004. gada apr¥l¥)L¥dz termi¿a vidusposma pÇrskatam

(2005. gada martÇ)

* Kopïja nost�

ja l¥dz 2004. gada jnijam.

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 83

Eiropas Komisija

Lisabonas stratïÆijas ¥stenošana — Reformas paplašinÇtai Eiropas Savien¥bai


ts iesniegt pavasara Eiropadomei 2004. gada 26.mart�

Luksemburga: Eiropas Kopienu Ofici�

lo publik�

ciju birojs, 2004. gads.

2004. — 83 lpp. — 21 x 29,7 cm

ISBN 92-894-6767-3

kg402396_LV 9/03/04 11:54 Page 84

2004 - lu.lv

Documents

Transcript of 2004 - lu.lv